Agrīnas aerobās slodzes nozīme funkcionālo spēju uzlabošanai pacientiem pēc sirds operācijas akūtā fāzē

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Agrīnas aerobās slodzes nozīme funkcionālo spēju uzlabošanai pacientiem pēc sirds operācijas akūtā fāzē. Bakalaura darba autors: Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes profesionālās bakalaura studiju programmas “Fizioterapija” studente Zinaida Griščenko. Pētījuma aktualitāte: Agrīna pacientu mobilizācija paātrina funkcionālo mērķu sasniegšanu pēc sirds operācijas. Funkcionālais stāvoklis uzlabojas, ja aerobās slodzes intervence tiek uzsākta agrīnā pēcoperācijas fāzē. Pacientiem pēc sirds operācijas tiek ieteikts pielietot roku ergometru un velosipēdu ar ļoti zemu pretestību, kas ir drošs rīks rehabilitācijas akūtā fāzē. Sirds slimnieku funkcionālajā novērtēšanā tiek izmantoti īsāki testi, tostarp Timed Up and Go. Pētījuma mērķis: izpētīt agrīnas aerobās slodzes intervences nozīmi papildus konvencionālai fizioterapijai uz funkcionālo spēju izmaiņām pacientiem vecumā no 60 līdz 70 gadiem pirms un pēc sirds operācijas akūtā fāzē, salīdzinot ar kontroles grupu bez papildus iejaukšanās. Pētījuma dizains: nejaušināts kontrolēts eksperimentāls kvantitatīvs pētījums. Pētījuma metodes: norises vieta un laiks: PSKUS, Sirds ķirurģijas centrs, laika posmā no 2024.gada 19. februāra līdz 2024.gada 31.martam darba dienās. Izlase atlasīta pēc iekļaušanas, izslēgšanas kritērijiem. Instrumenti: TUG tests; portatīvais spirometrs “Riester 5260 Spirometer Blue”; hidrauliskais rokas dinamometrs “Jamar 0-90 Hydraulic Hand Dynamometer”; Borga skala 20; Klīniskā Vājuma skala; hronometrs; pulsa oksimetrs; mērlente; kāju pedāļu pārvietojams trenažieris “THERA-Trainer Bemo”. Pētījuma rezultāti: piedalījās 20 dalībnieki – 10 pētāmajā un 10 kontroles grupā. Vidējā starpība starp pirmo mērījumu un septītajā pēcoperācijas dienā: TUG testā pētāmajai grupai rezultāts bija 3,9 sek un kontrole – 6,9 sek; vitālā kapacitāte pētāmajai grupai – 1,3 litri un kontroles – 1,1 litrs; labās rokas satvēriena spēkam pētāmajai – 4,5 kg un kontroles – 5,7 kg; kreisās rokas satvēriena spēkam pētāmajai grupai – 6,4 kg un kontroles grupai – 5,5 kg. Secinājumi: 1.) Funkcionālo spēju vidējām vērtībām (TUG testā, VC, satvēriena spēkam) bija tendence statististiski nozīmīgi pasliktināties otrajā mērījumā abu grupu pacientiem vecumā no 60 līdz 70 gadiem pēc sirds operācijas akūtā fāzē, salīdzinot ar pirmo mērījumu. 2.) Pētāmajai grupai, kurai papildus konvencionālai fizioterapijai tika pielietota agrīna aerobā slodze, funkcionālo spēju izmaiņu iegūtie dati (TUG testa, satvēriena spēka, vitālās kapacitātes) atšķīrās statistiski nenozīmīgi no kontroles grupas rādītājiem pacientiem vecumā no 60 līdz 70 gadiem pēc sirds operācijas akūtā fāzē. Atslēgas vārdi: sirds operācija; funkcionālās spējas; agrīna aerobā slodze; TUG tests; vitālā kapacitāte; satvēriena spēks; akūtā fāze; fizioterapija.

Bachelor’s thesis tittle: The importance of early aerobic intervention for improving functional capacity in patients after cardiac surgery in the acute phase. Author of the study: Zinaida Griscenko, student of the professional bachelor study program “Physiotherapy”, Faculty of Health and Sports Sciences. Relevance: Early mobilization could accelerate the achievement of patient functional goals after heart surgery. Functional status could improve if aerobic exercise intervention is involved in the early postoperative phase. Patients after cardiac surgery are recommended to use a hand ergometer and a bicycle with very low resistance, which are safe devices to use in the acute phase of rehabilitation. Short tests like TUG have been used for functional assessment after heart surgery. Aim of the study: to investigate the importance of early aerobic exercise intervention in addition to conventional physiotherapy on changes in functional capacity in patients aged 60 to 70 years before and after cardiac surgery in the acute phase, compared to a control group without additional intervention. Design: a randomized controlled experimental quantitative study. Methods: place and time of the study: PSCUH, Cardiac Surgery Center, during the period from February 19, 2024, to March 31, 2024, on working days. The sample was selected according to inclusion and, exclusion criteria. Instruments used included the TUG test, portable spirometer "Riester 5260 Spirometer Blue", hydraulic hand dynamometer "Jamar 0-90 Hydraulic Hand Dynamometer", Borg scale, Clinical Frailty Scale, chronometer, pulse oximeter, measuring tape and foot pedal mobile trainer "THERA-Trainer Bemo". Results: twenty participants took part - 10 in the research group and 10 in the control group. The average differences between the first measurement and the seventh postoperative day were as follows: in the TUG test, the result for the study group was 3,9 sec for the control was 6,9 sec; vital capacity for the research group was 1,3 litrers, for the control group was 1,1 litrers; grip strength of the right hand for the research group was 4,5 kg, for the control group was 5,7 kg and of the left hand for the research group was 6,4 kg and for the control group was 5,5 kg. Conclusions: 1)The mean values of functional capacity (TUG test, VC, grip strength) tended to deteriorate statistically significantly in the second measurement in patients aged 60 to 70 years inboth groups after heart surgery in the acute phase, compared to the first measurement. 2)For the research group, which received early aerobic exercise in addition to conventional physiotherapy, the data of changes in functional capacity (TUG test, grip strength, vital capacity) differed statistically insignificantly from the measurements of the control group in patients aged 60 to 70 years after heart surgery in the acute phase. Key words: heart surgery, functional capacity; early aerobic exercise; TUG test; vital capacity; grip strength;