Latvijas diasporas organizāciju Skandināvijā komunikācija sociālajos medijos par 14. Saeimas vēlēšanām.

Abstract

Bakalaura darbā “Latvijas diasporas organizāciju Skandināvijā komunikācija sociālajos medijos par 14. Saeimas vēlēšanām” tiek analizēts kā tika veidota diasporas organizāciju komunikācija par 14. Saeimas vēlēšanām . Darba mērķis ir izpētīt kā Skandināvijas valstīs esošās Latvijas diasporas organizācijas komunicēja sociālajos medijos Facebook, Instagram un X par 14. Saeimas vēlēšanām. Lai sasniegtu mērķi, tika definēti darba uzdevumi, kas sevī ietvēra: teorētiskās literatūras un komunikācijas teoriju izpēti un aprakstus, kas būtu atbilstoši izvirzītajam pētāmajam objektam: diasporas organizāciju komunikācija sociālajos medijos. Šīs teorijas ir darba teorētiskais pamats, proti, politiskās komunikācijas teorija un tā realizēšanas iespējas no diasporas organizācijām, dienas kārtības noteikšanas teorija un J.Hābermāsa komunikatīvās rīcības teorijas elementi. Aprakstīta diasporas organizāciju un to komunikācijas jēdziens. Tāpat tika aprakstīta Skandināvijā esošās Latvijas diaspora un to organizācijas un īpatnības, kas var būtiski ietekmēt komunikācijas procesus, lai veidotu piemēram, politisko komunikāciju, kas skar 14. Saeimas vēlēšanas. Balstoties uz teoriju, ar kvantitatīvās kontentanalīzes palīdzību tika analizētas: diasporas organizāciju, Latvijas valsts organizāciju un institūciju, kas atbild par vēlēšanām, piecu tā brīža populārāko partiju, definēto Skandināvijas valstu vēstniecību un diasporas jumta organizāciju komunikācija par 14. Saeimas vēlēšanām saistībā ar diasporu. Kā padziļinātās informācijas iegūšanas metode tika izvēlēta daļēji strukturētas intervijas ar eksperti, kas 14. Saeimas vēlēšanās gatavoja diasporai izglītojošus rakstus par vēlēšanām un diasporas organizācijas, kas veica aktīvāko komunikāciju. Darbā analizētas publikācijas sociālajos medijos Facebook, Instagram un X, kas veiktas par 14. Saeimas vēlēšanām laika posmā no 2022. gada 4. jūnija līdz 2022. gada 1. oktobrim, kas sakrīt ar oficiālo priekšvēlēšanu kampaņu laiku. Rezultātā atklājās, ka diasporas organizācijas veic aktīvu komunikāciju tikai tad, ja tās ir ģeogrāfiski tuvāk vēstniecībām, kā arī tās vairāk pārpublicē saturu nekā veido pašas. Svarīgi arī bija izvērtēt komunikāciju, kuru veidoja tās organizācijas un institūcijas, kas atbild par vēlēšanām, jo, kā datu analīzes laikā pierādījās, vairāk nekā puse no diasporas organizāciju ierakstiem bija pārpublikācijas. Tika secināts, ka šīs atbildīgās institūcijas veica vāju vai vispār neveica komunikāciju, kas būtu paredzēta diasporas iedzīvotājiem, tādējādi tieši ietekmējot komunikāciju, ko veidoja diasporas organizācijas, kad tām bija nepieciešams pārpublicēt informāciju par vēlēšanām.

The bachelor thesis “Communication by Latvian diaspora organizations in Scandinavia regarding the 2022 Latvian parliamentary elections” analyses how the communication of diaspora organisations about the 14th Parlamentary (Saeima) elections was created. The objective of the thesis is to investigate how Latvian diaspora organisations in Scandinavia communicated on social media via Facebook, Instagram and X regarding the 14th Saeima elections. To achieve the objective, the tasks of the thesis were defined to include the research and description of theoretical literature and communication theories namely political communication by diaspora organisations in social media. The following theories form the theoretical basis of the thesis: theory of political communication and its feasibility for the diaspora organisations, theory of agenda-setting, and elements of Habermas' theory of communicative action. The Latvian diaspora in Scandinavia is also described, including its organisations and peculiarities, which can have a significant impact on communication processes, for example, political communication concerning the 14th Saeima elections. Based on theory, quantitative content analysis was used to analyse communication by the following: diaspora organisations; Latvian state organisations and institutions responsible for the elections; five most popular political parties at the time; embassies in certain Scandinavian states; and diaspora umbrella organisations. The method chosen for obtaining in-depth information was semi-structured interviews with an expert who prepared educational articles about the 14th Saeima elections, and the diaspora organisations that carried out the most active communication. The work analyses publications from the social media Facebook, Instagram and X, made about the 14th Parliamentary elections in the period from 4 June 2022 to 1 October 2022, which coincides with the official election campaign period. The results showed that diaspora organisations actively communicate when they are geographically closer to the embassies, and that they repost than create original content. It was also important to assess the communication made by the organisations and institutions responsible for the elections, as the data analysis showed that more than half of the diaspora organisations' posts were reposts. It was concluded that these responsible institutions carried out little or no communication targeted directly at the diaspora population.