Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorEvija Melbārde-
dc.contributor.authorKate Alīsija Apse-
dc.contributor.otherVeselības un sporta zinātņu fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Health and Sports Sciencesen-UK
dc.date.accessioned2024-07-15T21:18:17Z-
dc.date.available2024-07-15T21:18:17Z-
dc.date.issued2024-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/15900-
dc.descriptionMāszinībaslv-LV
dc.descriptionNursing Studiesen-UK
dc.descriptionVeselības aprūpelv-LV
dc.descriptionHealth Careen-UK
dc.description.abstractBakalaura darba tēma “Ārstniecības personu viedokļa atšķirības ar citu profesiju pārstāvju viedokli par eitanāziju”. Šis pētījums tika veikts ar mērķi, lai noskaidrotu viedokļu atšķirības ārstniecības personām (māsas, ārsti, māsu palīgi, funkcionālie speciālisti) un citu profesiju pārstāvjiem (pedagogiem) par eitanāziju. Kvantitatīvs šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums tika veikts no 2024. gada februāra beigām līdz aprīļa vidum. Aptaujas papīra formātā tika iesniegtas divās no četrām slimnīcām, kuras sniedza atļauju, un aptaujas elektroniskā formātā tika nosūtītas četrām reģionālajām izglītības iestādēm. Pētījumā piedalījās 273 respondenti, no tiem 162 ārstniecības personas, un 111 pedagogi, vecumā no 21 līdz 78 gadiem. Ārstniecības personas rakstiskā formātā un pedagogi elektroniskā formātā aizpildīja anketu (autores veidotu), kura sastāvēja no sociāli demogrāfiskajiem jautājumiem, viena atvērtā jautājuma, un 15 apgalvojumiem (skat. 1. pielikumu). Darba ietvaros tika analizēta teorija par eitanāziju pasaulē, tās veidiem, sabiedrības attieksmi par eitanāziju, māsu attieksmi un viedokli par eitanāziju un tās veikšanu, māsu iesaisti un nozīmi eitanāzijas veikšanas procesā, un pedagogu un pedagoģijas nozīmi. Tika analizēti apkopotie aptauju rezultāti, kas veidoja ieskatu sociāli demogrāfiskajos datos, kā arī mērķa grupu viedokļu atšķirībās par eitanāziju un tās legalizēšanu Latvijā. Tika secināts, ka starp mērķa grupām ir vērojamas viedokļu atšķirības jautājumā par eitanāziju un tās legalizēšanu. Astoņi no 15 aptaujas apgalvojumiem ir statistiski nozīmīgi, pārējos apgalvojumos nav novērojama būtiska viedokļu atšķirība. Vērtējot šīs atšķirības var secināt, ka ārstniecības personas ir tendētas vairāk piekrist vai nepiekrist kādam apgalvojumam, veidojot viedokļa stingrību apgalvojumiem, turpretī pedagogi, lielākoties, ir tendēti nesniegt konkrētu viedokli apgalvojumiem, atzīmējot “Grūti teikt”. Vēl ir iespējams secināt, ka mērķu grupas vienlīdz procentuāli piekrīt apgalvojumam, ka eitanāziju būtu nepieciešams legalizēt Latvijā. Turpretī liela daļa pedagogu atzīmē, ka ir grūti izteikt viedokli šajā jautājumā, tādējādi daļa ārstniecības personu vairāk nekā pedagogi šim apgalvojumam nepiekrīt. Uz atvērto jautājumu sniegtās atbildes sniedza ieskatu tajā, ka lielākoties abās grupās liela daļa respondentu piekrīt eitanāzijai un tās legalizācija, pavisam neliela daļa atzīst, ka ir grūtības izteikt viedokli, un salīdzinot mērķa grupas, nedaudz vairāk procentuāli ārstniecības personas nepiekrīt eitanāzijai un tās legalizācijai, salīdzinājumā ar pedagogiem. Darbs ir uzrakstīts kopumā uz 49 lappusēm, tajā iekļautas septiņas tabulas, un 15 attēli. Izmantoti 23 literatūras avoti un pievienoti četri pielikumi.lv-LV
dc.description.abstractThe bachelor's thesis topic is "Differences in the Perspectives of Healthcare Professionals Compared to Other Profession Representatives on Euthanasia." This study aimed to identify differences in perspectives on euthanasia between healthcare professionals (nurses, doctors, nursing assistants, functional specialists) and representatives of other professions (teachers). A quantitative cross-sectional comparative study was conducted from the end of February to mid-April 2024. Surveys in paper format were distributed to two out of four hospitals that granted permission, and surveys in electronic format were sent to four regional educational institutions. The study involved 273 respondents, including 162 healthcare professionals and 111 teachers, aged 21 to 78 years. Healthcare professionals filled out questionnaires in written form, while teachers did so electronically. The questionnaires, designed by the author, consisted of socio-demographic questions, one open-ended question, and 15 statements (view 1. appendix). The thesis analysed the theory of euthanasia worldwide, its types, societal attitudes towards euthanasia, nurses attitudes and opinions on euthanasia and its practice, nurses involvement and significance in the process of euthanasia, as well as the role of teachers and pedagogy. The collected survey results were analysed to provide insights into socio-demographic data and differences in the perspectives of target groups on euthanasia and its legalization in Latvia. It was concluded that there are differences in perspectives on euthanasia and legalization among the target groups. Eight out of 15 survey statements were statistically significant, while no significant differences were observed in the remaining statements. Evaluating these differences, it can be inferred that healthcare professionals tend to either agree or disagree more strongly with certain statements, indicating the firmness of their opinions, whereas teachers, mostly, tend to refrain from expressing a specific opinion on the statements, marking "Difficult to say." Furthermore, it is possible to conclude that the target groups equally agree, percentage-wise, that euthanasia should be legalized in Latvia. However, a significant quantity of teachers finds it difficult to express an opinion on this matter, thus more healthcare professionals than teachers do not agree with this statement. Insights from responses to the open-ended question indicated that a majority of respondents in both groups largely support euthanasia and its legalization, with only a small portion admitting difficulty in expressing an opinion. Comparing the target groups, slightly more healthcare professionals, in percentage terms, disagree with euthanasia and its legalization compared to teachers. The thesis comprises a total of 49 pages, including seven tables and 15 images. It cites 23 literature sources and includes four appendices.en-UK
dc.language.isolv-LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/restrictedAccess-
dc.subjectEitanāzijalv-LV
dc.subjectārstniecības personaslv-LV
dc.subjectpedagogilv-LV
dc.subjectviedokļu salīdzinājumslv-LV
dc.subjecteitanāzijas legalizācijalv-LV
dc.subjecteitanāzijas legalizācija Latvijālv-LV
dc.subjectmāsas.lv-LV
dc.subjectEuthanasiaen-UK
dc.subjecthealthcare professionalsen-UK
dc.subjectteachersen-UK
dc.subjectperspective comparisonen-UK
dc.subjecteuthanasia legalizationen-UK
dc.subjecteuthanasia legalization in Latviaen-UK
dc.subjectnurses.en-UK
dc.titleĀrstniecības personu viedokļa atšķirības ar citu profesiju pārstāvju viedokli par eitanāzijulv-LV
dc.title.alternativeDifferences in the opinion of medical professionals with the opinion of representatives of other professions about euthanasiaen-UK
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesisen-UK
Appears in Collections:Bakalaura darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.