Darba vietā piedzīvotā vardarbība ārstu, māsu un māsu palīgu/sanitāru vidū

Abstract

Pret veselības aprūpes speciālistiem vērstās vardarbības rādītāji ir augsti. Veselības aprūpes nozarē pastāv augsts risks saskarties ar vardarbību neatkarībā no amata, darba stāža, vecuma un struktūrvienības/nodaļas, kurā strādā. Darba tēma: Darba vietā piedzīvotā vardarbība pret ārstiem, māsām un māsu palīgiem/sanitāriem. Pētījuma mērķis bija izpētīt darba vietā piedzīvoto vardarbību pret ārstiem, māsām un māsu palīgiem/sanitāriem. Pētījuma hipotēze: Ar māsas profesiju ir saistīts augstāks piedzīvotās vardarbības rādītājs. Materiāli un metodes: Pētījumā tika izmantota autores veidota anketa. Izstrādātā anketa sastāvēja no 17 jautājumiem, lai noskaidrotu respondenta demogrāfiskos datus un pieredzi ar vardarbību. Pētījuma mērķa sasniegšanai tika veikts neeksperimentāls salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Pētījumā piedalījās 64 ārsti, 100 māsas un 69 māsu palīgi, kas strādā kādā no Rīgas slimnīcām. Rezultāti: Pētījuma hipotēze neapstiprinājās, nepastāv statistiski nozīmīgas vardarbības izplatības rādītāju atšķirības starp ārstiem, māsām un māsu palīgiem. 87.1% veselības aprūpes darbinieku (n=203) atzīmēja, ka darba vietā ir piedzīvojuši vardarbību. No tiem, kas darba vietā ir piedzīvojuši vardarbību gandrīz visi jeb 96.5% (n=196) atzīmēja, ka piedzīvojuši psiholoģisku vardarbību, 51.7% (n=105) piedzīvojuši fizisku vardarbību un 17.2% (n=35) seksuālu vardarbību. No tiem, kas ir piedzīvojuši vardarbību lielākā daļa jeb 90.6% (n=184) respondentu atzīmēja, ka vardarbības veicējs ir bijis pacients. Lielākā daļa respondentu jeb 65.5% (n=133) atzīmēja, ka vardarbības gadījumā cenšas situāciju deeskalizēt, kam sekoja kolēģu saukšana palīgā 43.8% (n=89), situācijas ignorēšana 37.4% (n=76) un apsardzes izsaukšana 9.8% (n=20). Darbs sastāv no 52 lpp., 8 attēliem, 22 tabulām un 3 pielikumiem. Darbā tika izmantoti 52 literatūras avoti.

Rates of violence against health care professionals are high. In the health sector there is a high risk of experiencing violence, regardless of occupation, seniority, age, and the department/unit of occupation. Reserach topic: Workplace violence against doctors, nurses and nurse assistants. Objective of the study was to investigate workplace violence against doctors, nurses and nurse assistants. Research hypothesis: A higher rate of violence experienced is associated with the nurse profession. Materials and methods: The research used a questionnaire created by the author. The questionnaire developed consisted of 17 questions to investigate the respondent's demographics and experience with violence. A non-experimental comparative cross-sectional study was conducted to achieve the objective of the study. The study included 64 doctors, 100 nurses and 69 nurse assistants working at one of Riga's hospitals. Results: The research hypothesis was not confirmed, there are no statistically significant differences in rates of prevalence of violence between doctors, nurses and nurse assistants. 87.1% of healthcare workers (n = 203) noted that they had experienced violence in the workplace. Of those who have experienced workplace violence, nearly all, or 96.5% (n = 196), noted experiencing psychological abuse, 51.7% (n = 105) experienced physical abuse and 17.2% (n = 35) sexual abuse. Of those who have experienced violence, most, or 90.6% (n = 184) of respondents noted that the perpetrator of the violence was a patient. Most respondents, or 65.5% (n = 133), noted that they were trying to de-escalate the situation in the event of violence, followed by calling colleagues to help at 43.8% (n = 89), ignoring the situation at 37.4% (n = 76) and calling security at 9.8% (n = 20). The work consists of 52 pages, 8 images, 22 tables, and 3 attachments. 52 sources of literature were used in the work.