Profesionālās dzīves kvalitātes rādītāji paliatīvās aprūpes un intensīvās terapijas nodaļā praktizējošām māsām

Abstract

ANOTĀCIJA Intensīvos darba apstākļos slimnīcās strādājošās māsas bieži vien sastopas ar saspringtām un stresu izraisošām situācijām, tai skaitā, paliatīvās aprūpes un intensīvās terapijas nodaļās praktizējošās māsas. Arvien vairāk klīnisko pētījumu liecina, ka aprūpes darbs šajās nodaļās dod gan līdzjūtības gandarījumu, gan līdzjūtības nogurumu (Frey et al.,2018). Paliatīvās aprūpes māsas ikdienā saskaras ar lielām ciešanām. Tāpēc viņas ir īpaši neaizsargātas pret stresu, kas var izraisīt līdzjūtības nogurumu un rezultēties ar izdegšanu. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot profesionālās dzīves kvalitātes rādītājus paliatīvās aprūpes un intensīvās terapijas nodaļās praktizējošām māsām. Pētījuma uzdevumi ir noskaidrot līdzjūtības gandarījuma, izdegšanas un līdzjūtības noguruma rādītājus divām atsevišķām izlasēm: praktizējošām intensīvās terapijas māsām un praktizējošām paliatīvās aprūpes māsām un salīdzināt paliatīvā aprūpē praktizējošo māsu un intensīvā terapijā praktizējošo māsu līdzjūtības gandarījuma, izdegšanas un līdzjūtības noguruma rādītāju izplatību. Lai sasniegtu pētījuma mērķi un izpildītu uzdevumus kā pētījuma instruments tika izmatota sociāldemogrāfisko jautājumu aptauja un RSU Psiholoģijas laboratorijā reģistrētā aptaujas ProQOL 5.versija (Stamm, 2010). Tā ir profesionālas dzīves kvalitātes aptauja ar trīs apakšskalām. Pētījumā novērots, ka aptaujātajā izlasē paliatīvajā aprūpē praktizējošām māsām no galvaspilsētas slimnīcām un Latvijas reģionālajām slimnīcām, līdzjūtības gandarījuma(CS) radītājs bija mērens, līdzjūtības noguruma (CF) parametrs bija augsts, un izdegšanas līmeņa(BO) mērījums bija vidējs jeb mērens. Intensīvā terapijā strādājošām māsām šajā izlasē līdzjūtības gandarījums (CS) vērtējams kā mērens, līdzjūtības nogurums (CF) kā augsts, un izdegšanas (BO) līmenis arī augsts. Noskaidrots, ka nepastāv statistiski nozīmīga atšķirības profesionālās dzīves kvalitātē intensīvā terapijā un paliatīvajā aprūpē praktizējošām māsām. Bakalaura darbs ir sagatavots latviešu valodā uz 38 lapām ar pielikumu uz 6 lapām. Bakalaura darbā ir 22 attēli un 36 literatūras avoti.

ANNOTATION Nurses working in intensive hospital settings often face stressful and demanding situations especially those, working in palliative care and intensive care units. A growing body of literature has explored the effects of stress on nurses whose practice involves providing care for people with life-threatening and life-limiting illnesses (Frey et al.,2018). Palliative care nurses face great suffering daily. They are particularly vulnerable to stress, which can lead to compassion fatigue and may result in burnout. The bachelor’s thesis has investigated the determinants of professional quality of life in nurses practicing in palliative care and intensive care units. The study aims to examine the prevalence of compassion satisfaction, burnout, and compassion fatigue in two separate samples: intensive care nurses and palliative care nurses, and compare the prevalence of compassion satisfaction, burnout, and compassion fatigue in palliative care nurses and intensive care nurses. To achieve the aim and objectives of the study, the socio-demographic questionnaire and the ProQOL version N05 (Stamm, 2010) registered at the Psychological Laboratory of RSU were used as the research instruments. It is a professional quality-of-life questionnaire with three subscales. It was observed in the sample of nurses practicing in palliative care from capital city hospitals and regional hospitals of Latvia, that the compassion satisfaction (CS) parameter was moderate, the compassion fatigue (CF) parameter was high, and the burnout level (BO) measure was medium or moderate. For critical care nurses in this sample, compassion satisfaction (CS) was rated as moderate, compassion fatigue (CF) as high, and burnout (BO) also high. It was found there was no statistically significant difference in the quality of professional life between critical care and palliative care nurses. The Bachelor thesis is written in English on 38 pages with an appendix on 6 pages. The thesis contains 22 figures, and 36 references.