Profesionālās dzīves kvalitāte intensīvās terapijas un neiroloģijas nodaļā strādājošām māsām

Abstract

Intensīvās terapijas un neiroloģijas profila nodaļas pieprasa, lai māsas sniegtu augstas kvalitātes aprūpi, bieži saskaroties ar pacientu ciešanām, nāves situācijām un komplicētiem veselības stāvokļiem. Tā rezultātā šo profilu tiek pakļautas ar darbu saistītam sekundārajam stresam un izdegšanai. Darba mērķis bija noskaidrot profesionālās dzīves kvalitāti intensīvās terapijas un neiroloģijas nodaļā strādājošajām māsām. Lai to sasniegtu, izmantota Profesionālās dzīves kvalitātes skala, aprakstošā un secinošā statistikas metode. Darba saturs: 40 lappuses, 5 nodaļas un 11 apakšsnodaļas, 6 tabulas un 7 attēli, 53 informācijas avoti un 5 pielikumi. Pētījuma rezultāti atklāja, ka intensīvās terapijas māsas ziņoja par nedaudz augstāku vidējo līdzjūtības gandarījumu un nedaudz zemāku izdegšanu, salīdzinot ar neiroloģijas māsām, tomēr šie rādītāji nesasniedza statistisku nozīmīgumu. Savukārt, neiroloģijas profila māsām tika konstatēts nedaudz augstāks vidējais sekundārais traumatiskais stress nekā intensīvās terapijas profila māsām, kas neuzrādīja statistisku nozīmīgumu. Līdzjūtības gandarījuma apakšskalas rezultāti liecināja, ka abās māsu grupās lielākoties bija vidēji rādītāji. Abas māsu grupas augstu līdzjūtības gandarījumu uzrādīja līdzīgā apmērā ar minimāli izteiktu zemu līdzjūtības gandarījumu. Intensīvās terapijas māsu vidū tika novērots, ka zemu un vidēju izdegšanas rādītāju izplatība bija līdzīga. Savukārt, neiroloģijas māsas biežāk ziņoja par vidēju izdegšanu. Augsti izdegšanas rādītāji tika minimāli novēroti intensīvās terapijas māsu vidū. Par zemu sekundārā traumatiskā stresa līmeni liecināja lielākā daļa intensīvās terapijas māsu, bet neiroloģijas māsu vidū zemi rādītāji bija nedaudz vairāk kā pusei. Neiroloģijas māsu vidū biežāk tika novērots vidējs sekundārā traumatiskā stresa līmenis, taču nevienā no grupām netika novērots augsts sekundārā traumatiskā stresa līmenis. Vidējā profesionālās dzīves kvalitātes vērtība un mediāna ir līdzīga abām grupām. Neiroloģijas profila māsām šīs vērtības ir nedaudz augstākas, nesasniedzot statistisku nozīmīgumu. Profesionālās dzīves kvalitātes standartnovirze neiroloģijas māsām ir lielāka, salīdzinot ar intensīvās terapijas māsām, kas liecina par lielāku daudzveidību profesionālās dzīves kvalitātes novērtējumos.

Intensive care and neurology units require nurses to provide high-quality care, often dealing with patient suffering, dying situations, and complicated medical conditions. As a result, nurses working in these units are exposed to work-related secondary stress and burnout. Aim of the study was to find out the professional quality of life of nurses working in intensive care and neurology departments. To achieve this, the Professional Quality of Life scale, descriptive and inferential statistical methods was used. Content of the work: 40 pages, 5 chapters and 11 subsections, 6 tables and 7 images, 53 sources of information and 5 attachments. Results of the study revealed that critical care nurses reported slightly higher mean compassion satisfaction and slightly lower burnout compared to neurology nurses, however, these scores did not reach statistical significance. On the other hand, the average secondary traumatic stress was found to be slightly higher in the nurses of the neurology profile than in the nurses of the intensive care profile, which did not show statistical significance. The results of the Compassion Satisfaction subscale indicated that both nurse groups had mostly moderate scores. Both nurse groups showed similar levels of high compassion satisfaction with minimal cases low compassion satisfaction. It was observed that the prevalence of low and moderate burnout scores was similar among intensive care nurses. On the other hand, neurology nurses reported moderate burnout more often. High rates of burnout were minimally observed among intensive care nurses. Low levels of secondary traumatic stress were reported by the majority of intensive care nurses, while slightly more than half of neurology nurses reported low levels of secondary traumatic stress. Moderate levels of secondary traumatic stress were more common among neurology nurses, but high levels of secondary traumatic stress were not observed in either group. The mean value and median of quality of professional life are similar for both groups. For nurses in neurology profile, these values are slightly higher, without reaching statistical significance. The standard deviation of quality of professional life is greater for neurology nurses compared to intensive care nurses, which indicates greater diversity in reports of quality of professional life.