Piederīgo gatavība aprūpēt pacientu mājās pēc insulta

Abstract

Insults jeb smadzeņu apasiņošanas traucējumi ir akūta saslimšana, kas ietekmē gan pacienta, gan piederīgo dzīves. Piederīgie ir tie, kuriem ir būtiska loma aprūpes nodrošināšanā, jo smadzeņu apasiņošanas traucējumi pacientam var izraisīt funkcionālus, emocionālus un kognitīvās funkcijas traucējumus. Visiem šiem traucējumiem ir nepieciešama uzraudzība un palīdzības sniegšana, lai tiktu veikta un stiprināta izpilde ikdienas dzīves pienākumos, kas veicinās pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanos. Ir nozīmīgi piederīgajiem būt gataviem iesaistīties pacientu aprūpē ar emocionālo un fizisko atbalstu, lai uzlabotos pacienta veselības stāvoklis. Pētījuma mērķis ir noskaidrot piederīgo gatavību aprūpēt pacientu mājās pēc insulta. Pētījuma metode: Kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Dati tika ievākti un saņemti no respondentiem periodā no 2023. gada 20. decembra līdz 2024. gada 18. aprīlim, izmantojot tiešsaistes aptaujas anketu. Gatavība tika novērtēta pēc 25 jautājumu atbildēm, kuru maksimālais punktu skaits bija 100, ja respondents saņēma mazāk par 64 punktiem, tad tas nozīmēja, ka respondents nav gatavs iesaistīties aprūpē pacientam pēc smadzeņu apasiņošanas traucējumiem un ir vajadzība pēc aprūpētāja iejaukšanās šajā jomā. Instrumentārijs: Anketa par respondentu demogrāfiskajiem datiem un PATH-s aptauja - ‘’Sagatavotības izvērtēšanas pārvešanai mājās pēc insulta, anketa’’. Dalībnieki: Pētījumā piedalījās 163 respondenti no kuriem 34 bija vīrieši (20,9%) un 129 bija sievietes (79,1%). Respondentu vecums no 19 līdz 85 gadiem, vidējais vecums M= 42,14, SD=13.33. Rezultāti: No 163 piederīgajiem 40,49% piederīgie bija gatavi sniegt pacientam aprūpi mājās, turpretim vairāk kā puse no piederīgajiem 59,51% nebija gatavi sniegt aprūpi pacientam mājās pēc smadzeņu apasiņošanas traucējumiem. Kā galvenos ietekmējošos faktorus gatavībai aprūpē respondenti minēja zināšanu, laika, resursu/finanšu trūkumu, citu pienākumu esamību kā darbs un personīgās veselības problēmas. Tika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības aprūpes gatavībā vecuma grupās kā 53-69 un 36-52 gadi, H=8,39 un p=0,04 (norma p<0,05). Gatavība aprūpēt vecuma grupā no 36 līdz 52 gadiem(23,97%) bija augstākā, salīdzinot ar citām vecuma grupām, 12,88% bija gatavi aprūpēt vecuma grupā no 19 līdz 35 gadiem, no 53 līdz 69 gadiem 5,52% bija gatavi aprūpēt un no 70 līdz 85 gadiem neviens nebija gatavs aprūpēt pacientu pēc smadzeņu apasiņošanas traucējumiem. Secinājumi: Analizējot rezultātus var secināt ka hipotēze apstiprinās, piederīgo gatavība atšķiras starp vecuma grupām, grupā no 36 līdz 52 gadiem ir augstākā gatavība aprūpēt mājās, salīdzinot ar citām grupām, kuru gatavība bija attiecīgi zemāka. Darba formālais raksturojums: Bakalaura darbs sastāv no 51 lapaspusēm, 5 attēliem, 3 tabulām, 75 izmantotajiem literatūras avotiem un 5 pielikumiem.

Stroke, or cerebral blood flow disorder, is an acute illness that affects the lives of both the patient and their relatives. Caregivers are the ones who play a vital role in providing care, as cerebrovascular disorders can cause functional, emotional and cognitive impairment in the patient. All of these disorders require monitoring and assistance in order to perform and strengthen performance in the responsibilities of daily living, which will contribute to the improvement of the patient's quality of life. It is important for relatives to be willing to engage in patient care with emotional and physical support to improve the patient's health. The aim of the study is to find out the willingness of relatives to care for the patient at home after a stroke. Research method: Quantitative non-experimental cross-sectional comparative study. Data was collected and received from respondents during the period from December 20 2023 to April 18 2024 through an online survey questionnaire. Readiness was assessed by answering 25 questions, the maximum score was 100 points, if the respondent received less than 64 points, it meant that the respondent is not ready to engage in the care of a patient after a cerebral blood flow disorder and there is a need for the caregiver's intervention in this area. Instrumentation: Questionnaire on respondents' demographic data and PATH's survey - "Readiness to assess transfer home after stroke, questionnaire" (Lutz et al., 2018). Participants: 163 respondents participated in the study, of which 34 were men (20.9%) and 129 were women (79.1%). The age of respondents is from 19 to 85 years, average age M= 42.14, SD=13.33. Results: Among the 163 relatives, 40.49% relatives were willing to provide care to the patient at home, whereas more than half of the relatives 59.51% were not willing to provide care to the patient at home after cerebrovascular accident. Respondents cited lack of knowledge, time, resources/finances, existence of other responsibilities as work and personal health problems was the main influencing factors for care readiness. Statistically significant differences in care readiness were found in age groups such as 53-69 and 36-52 years, H=8.39 and p=0.04 (norm p<0.05). The willingness to care in the age group from 36 to 52 years (23.97%) was the highest compared to other age groups, 12.88% were ready to care in the age group from 19 to 35 years, from 53 to 69 years 5.52% were ready care and from 70 to 85 years no one was ready to care for a patient after cerebrovascular disorders. Conclusions: Analyzing the results, it can be concluded that the hypothesis is confirmed, that the readiness of relatives differs between age groups, the group from 36 to 52 years has the highest readiness to care at home compared to other groups whose readiness was correspondingly lower. Formal description of work: The bachelor thesis consists of 51 pages, 5 images, 3 tables, 75 used literature sources and 5 appendices.