Māsu profesionālās kompetences pašnovērtējums veselības aprūpes tiesiskajā regulējumā

Abstract

Pēdējos gados māsu profesionālā kompetence ir ievērojami attīstījusies. Šobrīd māsas ir daudzpusīgi veselības aprūpes speciālisti, kas ne tikai sniedz medicīnisko aprūpi, bet arī aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā, pacientu izglītošanā un resursu vadībā. Veselības aprūpes sistēma regulāri attīstās un mainās, ietekmējot arī ētiskos un juridiskos jautājumus. Atbilstoši jaunajiem standartiem un noteikumiem, mainās arī māsu profesionālā kompetence, tāpēc tās novērtēšana ir būtiska un nepieciešama. Pašnovērtējums ir viens no veidiem, kas ļauj indivīdam novērtēt savas stiprās un vājās puses, vienlaikus uzturot savu profesionālo kompetenci. Pētījuma mērķis ir noskaidrot māsu profesionālās kompetences pašnovērtējumu veselības aprūpes tiesiskajā regulējumā. Metodes: Pētījumā tika iekļautas 300 māsas no dažādām Latvijas ārstniecības iestādēm dažādos valsts reģionos. Izmantojot gan elektronisku, gan drukātu aptaujas anketas formu, ar jautājumiem par ētikas pamatprincipiem, pacientu tiesībām, ārstniecības personu tiesībām un māsas profesijas tiesisko regulējumu, tika izpētīts māsu profesionālās kompetences pašnovērtējums veselības aprūpes tiesiskajā regulējumā. Pētījumā tika izmantots apgalvojums “Es savas kompetences novērtēju kā teicamas” un likerta skala – no pilnībā nepiekrītu (1) līdz pilnībā piekrītu (5) sniegtajam apgalvojumam. Rezultāti: Teicamu profesionālās kompetences pašnovērtējumu medicīnas ētikas principu zināšanās vairāk norāda stacionāra māsas (n=118; 76%) nekā ambulatorās aprūpes māsas (n=99; 64%). Pacientu tiesību jautājumos ambulatorās aprūpes māsu pašnovērtējums ir zemāks (μ= 30,23; SD= 4,718) kā stacionāra māsām (μ= 31,73; SD= 4,142). Ārstniecības likuma mērķa izpratnē stacionāra māsām pašnovērtējums ir augstāks (μ= 3,58, SD= 0,698) nekā ambulatorās aprūpes māsām (μ= 3,49; SD= 0,721). Arī māsas profesijas tiesiskajā regulējumā pašnovērtējums augstāks ir stacionārā strādājošām māsām (μ= 20,45; SD= 2,476) nekā ambulatorās aprūpes māsām (μ= 19,94; SD= 2,406). Secinājumi: Pētījuma rezultāti apstiprina hipotēzi, ka stacionārā strādājošās māsas savu profesionālo kompetenci veselības aprūpes tiesiskajā regulējumā vērtē augstāk nekā ambulatorās aprūpes māsas. Darba formālais raksturojums: Bakalaura darbs sastāv no 52 lapaspusēm, 3 tabulām, 7 attēliem, 75 izmantotajiem literatūras avotiem un 3 pielikumiem. Teorētiskā daļa ietver 4 nodaļas un 4 apakšnodaļas.

In recent years, the professional competence of nurses has developed significantly. Today, nurses are versatile health care professionals who not only provide medical care, but also actively participate in decision-making, patient education and resource management. The health care system is constantly evolving and changing, affecting ethical and legal issues as well. In accordance with the new standards and regulations, the professional competence of nurses is also changing, so its evaluation is essential and necessary. Self-assessment is one way that allows an individual to assess their strengths and weaknesses while maintaining their professional competence. The aim of the study is to find out the self-assessment of nurses' professional competence in the healthcare regulatory framework. Methods: 300 nurses from different medical institutions in different Latvia’s regions were included in the study. Using an electronic and printed form of a survey questionnaire, with questions about the basic principles of ethics, patients' rights, the rights of medical practitioners and the legal regulation of the nursing profession, the self-assessment of nurses' professional competence in the healthcare regulatory framework was studied. This study used the statement “I rate my competencies as excellent” and a Likert scale – from strongly disagree (1) to strongly agree (5) with the given statement. Results: Inpatient nurses (n=118; 76%) indicate an excellent self-assessment of professional competence in knowledge of medical ethical principles more than ambulatory care nurses (n=99; 64%). In patient rights issues, the self-assessment of ambulatory care nurses is lower (μ = 30.23; SD = 4.718) as inpatient nurses (μ = 31.73; SD = 4.142). Inpatient nurses' self-assessment is higher (μ= 3.58, SD= 0.698) also in the understanding of the purpose of the treatment law than ambulatory care nurses (μ= 3.49; SD= 0.721). Also, in the legal regulation of the nursing profession, self-assessment is higher for inpatient nurses (μ= 20.45; SD= 2.476) than for ambulatory care nurses (μ= 19.94; SD= 2.406). Conclusions: The study findings confirm the hypothesis that inpatient nurses assess their professional competence within the healthcare regulatory framework higher than ambulatory care nurses. Formal description of work: The bachelor’s thesis consists of 52 pages, 3 tables, 7 images, 75 used literature sources and 3 appendices. The theoretical part includes 4 chapters and 4 subsections.