Māsu pieredze un darbība, saskaroties ar vardarbību no pacientu puses darba vietā

Abstract

Darba autors: Aleksa Pūce Darba tēma: Māsu pieredze un darbība, saskaroties ar vardarbību no pacientu puses darba vietā Darba veids: Bakalaura darbs Studiju programma: Profesionālā studiju programma “Māszinības” Darba zinātniskais vadītājs: Lelde Atvara Pētījuma metode: Kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Pētnieciskā metode – Bakalaura darba pētījumā tika izmantota kvantitatīva pētījuma metode – anketēšana. Bakalaura darba instruments “Vardarbība darba vietā veselības aprūpes sektorā” adaptēts no psiholoģijas laboratorijas. Aptaujas orģinālautors Pasaules veselības organizācijas, latviskotā versija ir Psiholoģijas laboratorijas rīcībā. Atļauja izmantot aptauju bakalaura darba izstrādē ir redzama pielikumā nr.6 un pielikumā nr.7. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot māsu pieredzi un darbību, saskaroties ar vardarbību no pacientu puses darba vietā. Bakalaura darba teorijas daļa balstās uz iepriekšējo zinātnisko pētījumu atziņām, kas noteica pētījuma hipotēzes “Stacionārā strādājošām māsām ir lielāka pieredze, saskaroties ar vardarbību no pacienta puses darba vietā nekā ambulatorā aprūpē strādājošām māsām” izvirzīšanu. Statistika – Pētījumā piedalījās 138 Kurzemes reģionā strādājošas māsas, no tām 75 (54,3%) stacionārā strādājošas māsas un 63 (45,7%) ambulatorā aprūpē strādājošas māsas. Tika vērtēts, vai respondenti pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar fizisku un psiholoģisku (mutiski apvainojumi, iebiedēšana/ terorizēšana, seksuāla uzmākšanās, rasistiska uzmākšanās) vardarbību. Tika noskaidrots, kāds ir darba devēja/ vadības atbalsts māsām pēc saskarsmes ar vardarbību darba vietā. Nozīmīgākie secinājumi – Pēc pētījuma datu apkopošanas tika noskaidrots, ka vardarbības veids, ar kuru Kurzemes reģionā stacionārā un ambulatorā aprūpē strādājošās māsas visbiežāk saskaras, ir psiholoģiska vardarbība – mutiski apvainojumi (74,6% ambulatorā aprūpē strādājošās māsas un 74,7% stacionārā strādājošās māsas), retāk – fiziska vardarbība (ambulatorā aprūpē strādājošas māsas 6,3% un stacionārā strādājošas māsas 20%). Rezultāti atklāj, ka iemesli vardarbības gadījuma neziņošanai ir māsu uzskati, ka ziņošana ir veltīga un nav svarīga. Lielākā daļa ambulatorā aprūpē strādājošo māsu un stacionārā strādājošo māsu norādījušas, ka pēc vardarbības gadījumiem darba devēji nepiedāvā atbalstu. Veselības aprūpes iestādēs trūkst izstrādātas politikas par fizisku vardarbību darba vietā, mutiskiem apvainojumiem, seksuālu uzmākšanos, rasistisku uzmākšanos, iebiedēšanu/terorizēšanu un draudiem. Darbs kopumā tiek izklāstīts 49 lappusēs. Darbā izmantots 21 zinātnisks raksts un publikācijas, 10 attēli un 62 tabulas, 9 pielikumi.

Author : Aleksa Pūce Work topic: Nurses experiences and activities in the face of violence from patients in the workplace Type of work: Bachelor thesis Study programme: Professional study programme “nursing” Scientific Head of Labour: Lelde Atvara Research method: quantitative non-experimental cross-sectional comparative study. Research method – The bachelor thesis research used a quantitative research method - questionnaire survey. The bachelor thesis instrument "Workplace Violence in the Healthcare Sector" was adapted from the psychology laboratory. The questionnaire was originally developed by the World Health Organisation, the Latvian version is available at the Psychology Laboratory. Permission to use the questionnaire in the bachelor thesis can be found in Annex 6 and Annex 7. The aim of the bachelor thesis is to find out about nurses' experiences and actions when faced with violence from patients in the workplace. The theory part of the bachelor thesis is based on the findings of previous scientific research, which led to the research hypothesis "Nurses working in inpatient settings have more experience of violence at work than nurses working in outpatient settings". Statistics – 138 nurses working in Kurzeme region participated in the study, 75 (54.3%) nurses working in hospital and 63 (45.7%) nurses working in outpatient care. The respondents were assessed whether they had experienced physical and psychological (verbal abuse, bullying/harassment, sexual harassment, racist harassment) violence in the last 12 months. The support of the employer/management to the nurses after exposure to workplace violence was sought. Main conclusions – After collecting the data from the study, it was found that the type of violence that nurses working in inpatient and outpatient care in the Kurzeme region most often face is psychological violence - verbal insults (74.6% of nurses working in outpatient care and 74.7% of nurses working in inpatient care), less often - physical violence (6.3% of nurses working in outpatient care and 20% of nurses working in inpatient care). The results reveal that the reasons for not reporting a case of violence are nurses' beliefs that reporting is futile and not important. The majority of nurses working in outpatient care and nurses working in inpatient care indicated that employers do not offer support after incidents of violence. Healthcare settings lack policies on physical violence in the workplace, verbal abuse, sexual harassment, racist harassment, intimidation/terrorism and threats. The work is presented in a total of 49 pages. The work uses 21 scientific articles and publications, 10 figures and 62 tables, 9 Annexes.