Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorIlona Zariņa-
dc.contributor.authorSamanta Mogoljona-Luke-
dc.contributor.otherVeselības un sporta zinātņu fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Health and Sports Sciencesen-UK
dc.date.accessioned2024-07-15T21:17:26Z-
dc.date.available2024-07-15T21:17:26Z-
dc.date.issued2024-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/15852-
dc.descriptionMāszinībaslv-LV
dc.descriptionNursing Studiesen-UK
dc.descriptionVeselības aprūpelv-LV
dc.descriptionHealth Careen-UK
dc.description.abstractPētījuma mērķis - Noskaidrot ārstniecības personu attieksmi pret eitanāziju dažādās vecuma grupās. Ārstniecības personu attieksme pret eitanāziju ir nozīmīgs un emocionāli piesātināts temats, ņemot vērā tā ētiskās sekas attiecībā uz dzīvības saglabāšanu, pacientu autonomijas ievērošanu un ciešanu atvieglošanu (Akdeniz et al., 2021). Pētījumi par eitanāziju var veicināt pastāvīgu paliatīvās aprūpes attīstību. Paliatīvā aprūpe ir vērsta uz visaptveroša atbalsta un sāpju remdēšanas nodrošināšanu pacientiem. Izpētot iemeslus, kāpēc pacienti var pieprasīt eitanāziju, ārstniecības personu attieksmi var noteikt nepilnības pašreizējos paliatīvās aprūpes pakalpojumos un strādāt, lai uzlabotu šo būtisko pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību (Gerson et al., 2020). Izpētot dažādu ieinteresēto personu, tostarp ārstniecības personu, pacientu, ģimenes locekļu un tiesību ekspertu, attieksmi, var izstrādāt visaptverošāku ētikas sistēmu (Dierickx et al., 2017). Šādi pētījumi nodrošina pamatu skaidru vadlīniju, protokolu un drošības pasākumu izveidei, lai nodrošinātu atbildīgu un līdzjūtīgu eitanāzijas praksi. Pētījuma metodes raksturojums Kvantitatīvā pētījuma ietvaros izstrādāts instruments - anketa ar 22 jautājumiem. Anketa sadalīta divās daļās – demogrāfiskie dati un jautājumi, par eitanāziju. Kvantitatīva pētījuma ietvaros izanalizētas tika 334 anketas. Pētījumā piedalījās ārstniecības personas no divām dažādām slimnīcām – no slimnīcas X piedalījās 246 ārstniecības personas un no slimnīcas Y – 88 ārstniecības personas. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi Pētījuma rezultāti parāda, ka izlasē starp vecumu un ārstniecības personu attieksmi pret eitanāziju pastāv statistiski nozīmīga atšķirība, ja balstās uz p = < 0,05. Pētījumā piedalījās 157 māsas (47,0%), 133 ārsti (39,8%) un 44 māsu palīgi (13,2%). Respondentu galvenās bažas ir ļaunprātīga eitanāzijas izmantošana un nepietiekami skaidras vadlīnijas. Pētnieciskā darba formālais raksturojums 44 lappuses, 19 attēli, 35 izmantotās literatūras avoti, 2 pielikumilv-LV
dc.description.abstractTitle - Attitudes of healthcare providers towards euthanasia Aim of this research - To find out the attitudes of healthcare professionals towards euthanasia in different age groups. The attitudes of healthcare providers towards euthanasia are an important and emotionally fraught topic, given its ethical implications for the preservation of life, respect for patient autonomy and the alleviation of suffering (Akdeniz et al., 2021). Research on euthanasia can contribute to the ongoing development of palliative care. Palliative care focuses on providing comprehensive support and pain relief to patients. By exploring the reasons why patients may request euthanasia, healthcare workers attitude can identify gaps in current palliative care services and work to improve the availability, quality and reach of these essential services (Gerson et al., 2020). By exploring the attitudes of different stakeholders, including healthcare providers such as nurses, doctors, nursing assistants, patients, family members and legal experts, a more comprehensive ethical framework can be developed (Dierickx et al., 2017). Such research provides a basis for the development of clear guidelines, protocols, and safeguards to ensure responsible and compassionate euthanasia practice. Description of the research method The quantitative research instrument is a 22-question questionnaire. The questionnaire is divided into two parts - demographic data and questions about euthanasia. 334 questionnaires were analysed as part of the quantitative study. The study involved healthcare providers from two different hospitals, 246 from hospital X and 88 from hospital Y. The main results and conclusions of the study The results show that there is a statistically significant difference between age and attitude towards euthanasia in the sample, based on p = < 0.05. In research participated 157 nurses (47.0%), 133 doctors (39.8%) and 44 nursing assistants (13.2%). The main concerns of the respondents were the misuse of euthanasia and the lack of clear guidelines. Formal description of the research work 44 pages, 19 figures, 35 references, 2 attachmentsen-UK
dc.language.isolv-LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/restrictedAccess-
dc.subjectEitanāzijalv-LV
dc.subjectattieksmelv-LV
dc.subjectārstniecības personaslv-LV
dc.subjectmāsaslv-LV
dc.subjectārstilv-LV
dc.subjectmāsu palīgilv-LV
dc.subjectEuthanasiaen-UK
dc.subjectattitudeen-UK
dc.subjecthealthcare providersen-UK
dc.subjectnursesen-UK
dc.subjectdoctorsen-UK
dc.subjectnursing assistantsen-UK
dc.titleĀrstniecības personu attieksme pret eitanāzijulv-LV
dc.title.alternativeThe attitude of healthcare providers towards euthanasiaen-UK
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesisen-UK
Appears in Collections:Bakalaura darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.