Sabiedrības informētība par mākslīgā intelekta pielietošanu veselības aprūpē

Abstract

Darba autore, Agate Polubinska, RSU Veselības un sporta zinātņu fakultātes Liepājas filiāles profesionālās bakalaura studiju programmas „Māszinības” 4. Kursa studente. Bakalaura darba tēma: „Sabiedrības informētība par mākslīga intelekta pielietošanu veselības aprūpē”. Pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies uz mākslīgo intelektu (MI) balstītu tehnoloģiju sistēmu izpēte un izstrāde veselības aprūpē, izceļot MI lielo potenciālu, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti (Pailaha, 2023). Daudzas veselības problēmas, piemēram, acu slimības, pneimonija, krūšu un ādas ļaundabīgi audzēji, tagad var droši un ātri identificēt novērtējot medicīniskos attēlus, izmantojot MI (Truong et al., 2023). Uzticēšanās ir būtisks faktors, kas ietekmē mijiedarbību starp cilvēkiem, tostarp mijiedarbību ar MI, līdz ar to šis faktors ietekmē MI tehnoloģiju ieviešanu veselības aprūpē. Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugusi interese par MI, tomēr trūkst dati par sabiedrības uztveri un izpratni, izmantojot MI veselības aprūpes jomā. Šāds pētījums līdz šim nav veikts un tas atspoguļotu Latvijas sabiedrības zināšanas par mākslīgā intelekta pielietošanu veselības aprūpē un pēc datu iegūšanas būtu iespējams izvērtēt pašreizējo situāciju. Pamatojoties uz pētījuma problēmu tika izvirzīts pētījuma mērķis: noskaidrot sabiedrības informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu veselības aprūpē. Tika pieņemts, ka respondentiem vecuma grupā no 18 – 30 gadiem informētības līmenis ir augstāks par MI pielietošanu veselības aprūpē nekā respondentiem vecuma grupā no 31 – 65 gadiem. Līdz ar to bija definēti darba uzdevumi: 1.Noskaidrot iedzīvotāju informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu veselības aprūpē vecuma grupā no 18 – 30 gadiem. 2.Noskaidrot iedzīvotāju informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu veselības aprūpē vecuma grupā no 31 – 65 gadiem. 3.Salīdzināt abu grupu informētību par mākslīgā intelekta pielietošanu veselības aprūpē. Pētījuma metode: Kvantitatīvs, neeksperimentāls, šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Kā galvenais instruments pētījumā tika izmantota darba autores izstrādāta, strukturēta aptaujas anketa latviešu valodā. Iegūtie punkti aptaujā sniegs informāciju par respondentu informētības līmeni. Pētījumā piedalījās 307 respondenti – sievietes un vīrieši vecumā no 18 – 65 gadiem. Rezultāti parādīja, ka nebija statistiski nozīmīgu atšķirību, analizējot respondentu atbildes uz anketā uzdotajiem apgalvojumiem saistībā ar MI un tā izmantošanu veselības aprūpē, taču veicot respondentu iegūto punktu analīzi, tika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp vecuma grupām. Autores izvirzītā hipotēze pētījuma rezultātā apstiprinājās, noskaidrojot grupu informētības līmeni. Tika secināts, ka informētības līmenis par MI pielietošanu veselības aprūpē atšķīrās starp vecuma grupām, kā arī bakalaura darba hipotēze apstiprinājās.

Author of the work, Agate Polubinska, 4th year student of the professional bachelor's study program "Nursing" at Rigas Stradiņš University of the Liepaja branch of the Faculty of Health and Sports Sciences. Topic of bachelor's thesis: "Public awareness of the use of artificial intelligence in healthcare". Over the past decade, research and development of artificial intelligence (AI)-based technology systems in healthcare has increased, highlighting the great potential of AI to improve the quality of healthcare (Pailaha, 2023). Many health problems such as eye diseases, pneumonia, breast and skin malignancies can now be safely and quickly identified by evaluating medical images using MI (Truong et al., 2023). Trust is a critical factor influencing human-to-human interactions, including interactions with AI, and thus influences the adoption of AI technologies in healthcare. Despite the increased interest in AI in recent years, there is a lack of data on public perception and understanding of the use of AI in healthcare. Study like this has not been conducted so far and it would reflect Latvian society's knowledge of the use of artificial intelligence in healthcare, and after obtaining the data it would be possible to evaluate the current situation. Based on the research problem, the goal of the research was set: to find out the awareness of the public about the application of artificial intelligence in healthcare. It was assumed that respondents in the age group of 18-30 years have a higher level of awareness about the use of AI in healthcare than respondents in the age group of 31-65 years. Consequently, work tasks were defined: 1. To find out the awareness of the population about the use of artificial intelligence in health care in the age group from 18 to 30 years. 2. To find out the awareness of the population about the use of artificial intelligence in health care in the age group from 31 to 65 years. 3. Compare the awareness of both groups about the use of artificial intelligence in healthcare. Research method: Quantitative, non-experimental, cross-sectional comparative study. As the main tool in the study, a structured questionnaire in Latvian language developed by the author was used. The points obtained in the survey will provide information about the level of awareness of the respondents. 307 respondents - women and men aged 18 - 65 took part in the study. The results showed that there were no statistically significant differences when analysing the respondents' answers to the questionnaire statements related to MI and its use in health care, but when analysing the scores obtained by the respondents, a statistically significant difference was found between the age groups. The hypothesis put forward by the author was confirmed as a result of the study by clarifying the awareness level of the groups.