Emocionālā ekspresivitāte kā žurnālistu profesionālās valodas papildkomponents Krievijas-Ukrainas kara atspoguļojumā: 2022.gada februārī un 2024.gada februārī ziņu portālos Delfi.lv un Lsm.lv

Abstract

Bakalaura darbā “Emocionālā ekspresivitāte kā žurnālistu profesionālās valodas papildkomponents Krievijas-Ukrainas kara atspoguļojumā: 2022.gada februārī un 2024.gada februārī ziņu portālos Delfi.lv un Lsm.lv” tiek pētīts un salīdzināts kāda ir Delfi.lv un Lsm.lv žurnālistu emocionālā ekspresivitāte veidojot materiālus par Krievijas-Ukrainas karu, pastiprināti pievēršot uzmanību tēlainās izteiksmes līdzekļiem (metaforām, t.sk. metonīmijām, epitetiem, salīdzinājumiem, frazeoloģismiem); vārdiem ar emocionālo ekspresivitāti (slengismiem); karojošo pušu raksturojošajiem verbiem un participiem. Darba teorētiskā daļa sastāv no trīs nodaļām, pirmajā daļā tiek skaidrota mediju dienaskārtības teorija. Otrajā nodaļā tiek aplūkoti žurnālistikas žanri, savukārt trešajā nodaļā aprakstīta žurnālistika kara apstākļos, kas iekļauj miera un kara žurnālistiku, Andas Rožukalnes izstrādātās kara un konfliktu žurnālistikas vadlīnijas. Noslēdzošajā teorētiskās daļas nodaļā apskatīti valodas pētniecības aspekti – kā karš Ukrainā ir ietekmējis latviešu mediju valodu un rosinājis par emocionālo ekspresivitāti kā žurnālistu profesionālu instrumentu komunikācijā par kara tematiku, šajā nodaļā tiek raksturoti vārdi ar emocionālo ekspresivitāti (slengismi), darbības vārdi, kā arī tēlainās izteiksmes līdzekļi (metaforas, t.sk. metonīmijas, epiteti, salīdzinājumi, frazeoloģismi). Lai veiktu pētījumu tiek izmantota jauktā kontentanalīze – kvalitatīvā un kvantitatīvā satura analīze 27 Delfi.lv un 34 Lsm.lv kara tematikas publikācijām 2022.gada februārī un 2024.gada februārī, lai noskaidrotu kāda ir konkrētā medija žurnālista emocionālā ekspresivitāte atspoguļojot Krievijas-Ukrainas karu. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka Delfi.lv žurnālisti izrādīja lielāku emocionālo iesaisti Krievijas-Ukrainas tematikas atspoguļojumā nekā Lsm.lv žurnālisti. Emocionālā ekspresivitāte izteiktāka bija vērojama kara sākuma posmā.

In the Bachelor's work, “emotional expressiveness as an additional component of journalists professional language in coverage of the Russia-Ukraine war: in February 2022 and February 2024, the news portals Delfi.lv and Lsm.lv” explore and compare the emotional expressiveness of Delfi.lv and Lsm.lv journalists in making material about the Russian-Ukrainian war, with an increased focus on the means of imagery (metaphors, including metonyms, epithets, comparisons, phraseologisms); words with emotional expressiveness (slangisms); the verbs and particips that characterize the warring parties. The theoretical part of the work consists of three chapters, the first part explaining the theory of the media agenda. The second chapter deals with the genres of journalism, while the third chapter deals with journalism under war conditions, which includes peace and war journalism, war and conflict journalism guidelines developed by Anda Rozukalne. The final chapter of the theoretical part discusses aspects of language research – how the war in Ukraine has influenced Latvian media language and encouraged about emotional expressiveness as a professional tool of journalists in communication on the topic of war, this chapter describes words with emotional expressiveness (slangisms), verbs, as well as means of figurative expression (metaphors, including metonyms, epithets, comparisons, phraseologisms). Mixed contentation analysis - qualitative and quantitative content analysis for 27 Delfi.lv and 34 Lsm.lv war-themed publications in February 2022 and February 2024 - is used to conduct the study to find out what the emotional expressiveness of a particular media journalist reflects the Russian-Ukrainian war. Results from the study show that Delfi.lv journalists showed greater emotional involvement in coverage of the Russian-Ukrainian theme than Lsm.lv journalists. Emotional expressiveness was more pronounced in the early stages of the war.