Pacientu tiesību nodrošinājuma tiesisko aspektu un iespējamo risinājumu vērtējums

Abstract

Attīstoties veselības nozarei un medicīniskajiem pakalpojumiem, veselības nozare kļūst arvien sarežģītāka un komplicētāka. Līdz ar to veselības nozarē rodas arvien jauni riski, kas var radīt negatīvu ietekmi uz pacientu veselību, tajā skaitā pat novest līdz letālam iznākumam. Viens no problēmjautājumiem ir pilngadīga pacienta tiesības pilnvarot citu personu viņu pārstāvēt ārstniecības procesā un kā šo pilnvarojumu pareizi izmantot. Jautājums ir tajā aspektā: kas šajā gadījumā ir norādītā persona un, ja pacients nav informējis ārstniecības iestādi par pilnvarojumu, vai arī tad lēmumu pieņems konsīlijs. Jāteic, ka Latvijā pastāv pilnvarojumi notariālā akta veidā. Šis jautājums kļūst problemātisks situācijās, kad pacienta vienīgais tuvākais nav radinieks. Otrs problemātisks aspekts ir normatīvais regulējums, kurā ir norādīti divi kritēriji, kad pacients nevar lemt, proti, sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ. Kas attiecas uz veselības stāvokli, tā ir komplicēta izvērtēšana. Ārsta ziņā ir izvērtēt, vai pacients ir tādā stāvoklī, ka var pieņemt lēmumus. Minētā panta daļa arī noteic personu loku, kuras var lemt, ja pilngadīgs pacients nav iepriekš norādījis konkrētu pārstāvi, vienlaikus ārsts nevar zināt, kāds ir pacienta ģimenes stāvoklis un attiecības ar tuviniekiem. Nav skaidrs, kādā veidā ārstniecības personai noskaidrot, kas ir šis radinieks, kam ir tiesības lemt un kā rīkoties situācijā, ja kāds no radiniekiem uzrodas un apgalvo, ka pacientam nav laulātā, bet viņš ir, piemēram, brālis. Līdz ar to, šī norma ir ļoti grūti īstenojama praksē. Treškārt, normatīvais regulējums liek uzdot jautājumus, piemēram, ko darīt, ja nepilngadīgais, kam ir 15 gadu, nevar lemt par ārstniecību, bet neviena tuvinieka nav klāt. Bez tam, no juridiskās puses pārstāvība var būt dažāda. Mūsdienās aktuāls ir jautājums, vai vecmāmiņa ir bērna likumiskais pārstāvis ārstniecības iestādē, ja vecāki ir uzticējuši viņai aprūpēt bērnu, sniedzot mutvārdu pilnvaru. Darba mērķis ir, izpētot spēkā esošo tiesisko regulējumu pacientu tiesību aizsardzības jomā, sniegt priekšlikumus likumdevēja un kompetento iestāžu darbībām praksē pastāvošo problēmjautājumu risinājumiem. Ņemot vērā minēto, darba uzdevumi ir sekojoši: sniegt ieskatu pacientu tiesību attīstībā; izanalizēt pacientu tiesības Latvijā mūsdienās; izpētīt nepilngadīgo pacientu tiesību nodrošināšanas aspektus; aplūkot galvenos pacientu tiesību aizsardzības mehānismus. Darbs sastāv no ievada, 4 (četrām) nodaļām, nobeiguma. Kopējais darba apjoms ir 54 lappuses.

As the health industry and medical services evolve, the health sector is becoming increasingly complex and complex. As a result, new risks are emerging in the health sector that can have adverse effects on patients' health, including even fatalities. One of the issues is the right of an adult patient to authorize another person to represent him or her in the treatment process and how to use that authorization properly. The question is: who is the designated person in this case and if the patient has not informed the medical authority of the authorization, or else the decision will be taken by the council. It has to be said that there is a notarial deed in Latvia. This issue becomes problematic in situations where the patient's only neighbor is not a relative. The other problematic aspect is the regulatory framework, which sets out two criteria when a patient cannot decide, either because of his or her state of health or age. As far as health is concerned, it is a complex assessment. It is up to the physician to assess whether the patient is in a position to make decisions. That paragraph also defines the range of persons who may be adjudicated if the adult patient has not previously designated a particular representative, while the physician cannot know what the patient's marital status or relationship is. It is not clear how the practitioner will find out who this relative is, who has the right to decide and what to do if one of the relatives turns up and claims that the patient has no spouse but is, for example, a brother. This provision is therefore very difficult to put into practice. Third, the regulatory framework raises questions such as what to do if a 15-year-old minor cannot decide on treatment and no relatives are present. In addition, there may be different legal representation. Nowadays the question is whether the grandmother is the legal representative of the child in the medical institution, if the parents have entrusted her to take care of the child by giving an oral mandate. The aim of the thesis is to make proposals for the actions of the legislator and competent authorities to solve the problematic issues in practice by studying the existing legal framework in the field of protection of patients' rights. With this in mind, the terms of reference are as follows: to provide insight into the development of patients' rights; to analyze patients' rights in Latvia today; to explore aspects of the protection of juvenile patients' rights; to look at the main mechanisms for protecting patients' rights. The thesis consists of an introduction, 4 (four) chapters, and a conclusion. The total paper volume is 54 pages.