Problēmjautājumi surogācijas tiesiskajā regulējumā Latvijā un problēmas risinājumi ārvalstu praksē

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Surogācijas attīstības perspektīvas Latvijā un tiesiskā regulējuma problēmjautājumi ārvalstu praksē”. Darba tēma ir aktuāla, jo pēc Nacionālās veselības dienesta statistikas par 2021. gadu, Latvijā tika veiktas 912 medicīniskās apaugļošanas procedūras, no kurām 387 rezultējās ar dzemdībām. Tomēr, aptuveni 48% gadījumu grūtniecība nenotika. Šādās situācijās surogācija var būt alternatīva, ļaujot sievietei izmantot cita sievietes dzemdi, lai nēsātu un dzemdētu bērnu. Surogācijas pieprasījums palielinās, liecinot par pieaugošo interesi un tās pieņemšanu pasaulē. Piemēram, no 2013. līdz 2021. gadam surogācijas gadījumu skaits vidēji palielinājās par 12% gadā, liekot domāt par nepieciešamību pienācīgi regulēt šo reproduktīvo praksi. Ir saskatāma juridiskā problēma, jo Latvijā nav konkrēta tiesiskā regulējuma attiecībā uz surogāciju. Tas nozīmē, ka valstī nav precīzi noteikti tiesiskie pasākumi, kas reglamentētu šo reproduktīvo praksi. Lai gan likumā par sieviešu mākslīgo apaugļošanu ir iekļauti nosacījumi, kas ierobežo tās izmantošanu, piemēram, saistībā ar bioloģiskā materiāla izmantošanu, tomēr nav skaidru norāžu par to, kā rīkoties attiecībā uz surogāciju. Tas rada nenoteiktību iedzīvotājiem, kuri varētu vēlēties izmantot šo reproduktīvo metodi vai iesaistīties surogātmātes lomā. Darba mērķis ir analizēt surogācijas un mākslīgas apaugļošanas jēdzienus un būtību un savstarpējo mijiedarbību, izzināt potenciālās problēmas un ieguvumus tiesiskā regulējuma izstrādāšanai surogācijas jomā Latvijā. Lai sasniegtu šo mērķi, tika izvirzīti uzdevumi: aplūkot jēdzienu “surogācija” definīciju, kā arī tās būtību; izpētīt mākslīgās apaugļošanas tiesisko regulējumu Latvijā un surogācijas regulējumu citās Eiropas Savienības valstīs; noskaidrot problēmjautājumus surogācijas tiesiskajā regulējumā un risinājumus ārvalstu praksē. Darba rakstīšanas laikā tika izmantoti likumi, ārvalstu likumi, juridiskā literatūra, ārvalstu tiesu prakse un elektroniski resursi. Darba apjoms ir 58 lapas. Darba struktūra: saturs, ievads, trīs nodaļas, septiņas apakšnodaļas, nobeigums un bibliogrāfijas saraksts. Darba nobeigumā tiek apkopotas visas iegūtās atziņas un izdarīti secinājumi, piedāvājot risinājumus problēmām surogācijas jomā, tostarp priekšlikumus tiesiskā regulējuma uzlabošanai Latvijā. Bibliogrāfijā ir iekļauti 53 avoti, kas tika izmantoti darba rakstīšanas procesā.

Annotation The subject of the bachelor's thesis is "Prospects for the development of surrogacy in Latvia and regulatory challenges in foreign practice". The topic of the work is relevant, because according to the statistics of the National Health Service for the year 2021, 912 medical insemination procedures were performed in Latvia, of which 387 resulted in childbirth. However, in about 48% of cases, pregnancy did not occur. In these situations, surrogacy can be an alternative, allowing a woman to use another woman's uterus to carry and give birth to a child. The demand for surrogacy is increasing, indicating the growing interest and acceptance of it in the world. For example, from 2013 to 2021, the number of surrogacy cases increased by an average of 12% per year, suggesting the need to properly regulate this reproductive practice. The legal problem is visible, because there is no specific legal regulation regarding surrogacy in Latvia. This means that there are no precisely defined legal measures in the country that would regulate this reproductive practice. Although the law on artificial insemination of women includes conditions that limit its use, for example in relation to the use of biological material, there is no clear guidance on how to proceed with surrogacy. This creates uncertainty for residents who may wish to use this reproductive method or engage in surrogacy. The aim of the work is to analyse concepts and nature of surrogacy and artificial fertilisation and interaction between them, to explore potential problems and benefits for the development of legal framework in the field of surrogacy in Latvia. In order to achieve this objective, the following objectives were set: consider the definition of surrogacy as well as its nature; explore the legal framework for assisted reproduction in Latvia and the framework for surrogation in other European Union countries; identify challenges in the surrogacy legal framework and solutions to foreign practices. Laws, foreign laws, legal literature, foreign jurisprudence and electronic resources were used when writing the work. The volume of the work is 58 pages. Structure of the work: content, introduction, three chapters, seven subsections, conclusion and bibliography list. At the end of the work, all the findings are gathered and conclusions are drawn, offering solutions to problems in the field of surrogacy, including proposals for improving the legal framework in Latvia. The bibliography includes 53 sources that were used in the process of writing the paper. Keywords: surrogacy, recipient parents, surrogate mother, fertilization