Emocionālās vardarbības krimināltiesiskie aspekti

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Emocionālās vardarbības krimināltiesiskie aspekti”. Darba aktualitāte saistāma ar to, ka emocionālajai vardarbībai kā vienam no vardarbības veidiem Latvijā ir visaugstākais latentās noziedzības līmenis, jo šī veida vardarbību nav iespējams saskatīt, tā neatstāj redzamus ievainojumus un nerada acīmredzamus fiziskus miesas bojājumus, tomēr tā ievaino cilvēka psihi, cilvēka prātu un atņem cilvēkam spēju pilnvērtīgi integrēties ikdienas sabiedrībā. Darba mērķis – raksturot emocionālās vardarbības krimināltiesiskos aspektus, identificēt būtiskākās problēmas un izstrādāt šo problēmu iespējamos risinājumus. Pētījumā aplūkota vardarbības nozīme gan plašākā, gan šaurākā nozīmē, kā arī analizēta psiholoģiskā vardarbība raugoties no vēsturiskā, mūsdienu un ārvalstu krimināltiesiskā regulējuma. Izvērtējot darba izstrādes procesā iegūtos rezultātus, tika konstatēts, ka Krimināllikumā netiek regulēta atbildība par kaitīgo seku iestāšanos, kas notiek psiholoģiskās vardarbības rezultātā, tādējādi netiek aizsargātas cietušās personas intereses, kas tādējādi tiek skartas. Pētījuma gaitā autors konstatē, ka Krimināllikuma normās ietvertās, Krimināllikuma komentāros aprakstītās emocionālās vardarbības kvalifikācijas pazīmes, kā arī emocionālā vardarbība kā priviliģētais apstāklis un atbildību mīkstinošs apstāklis ir pietiekamas un atbilstošas, lai pirmstiesas izmeklēšanas procesā precīzi tiktu kvalificēti noziedzīgi nodarījumi, kas satur norādes uz emocionālo vardarbību, tomēr Krimināllikumā, kā arī likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību nav regulējums par to, kādas prettiesiskas darbības ir uzskatāmas par vardarbību, emocionālā vardarbība un tās izpausmes, procesa virzītājam jāsaprot, ka zem definējuma “vardarbība”, slēpjas visa veida vardarbības formas.

The subject of bachelor's work is “Criminal Aspects of Emotional Violence.” The spotlight of the work is related to the fact that emotional violence as one of the forms of violence in Latvia has the highest level of latent crime, because it is not possible to see this type of violence, it does not leave visible injuries and does not cause obvious physical injury, but it injects the human psyche, the human mind and deprives a person of the ability to fully integrate into the everyday community. The aim of the work is to describe criminal aspects of emotional violence, to identify key problems and to develop possible solutions to these problems. The study looks at the importance of violence in both the wider and narrower terms, as well as analysing psychological violence from historical, modern and foreign criminal regulation. In assessing the results of the work development process, it was found that the Criminal Law does not regulate the responsibility for the occurrence of harmful effects which occur as a result of psychological violence and thus does not protect the interests of the injured person, who are thereby affected. In the course of the study, the author finds that the characteristics of emotional abuse, as well as emotional violence described in the recitals of the Criminal Law, as well as emotional violence as a privileged circumstance and a mitigating circumstance, are sufficient and appropriate to ensure that criminal offences containing references to emotional violence are accurately identified in the pretrial investigation process, but also in the Criminal Law. the entry into force of the Criminal Law and the procedures for the application of the Criminal Law are not a regulation on what illegal activities are to be regarded as violence, emotional violence and its forms, the person directing the proceedings must understand that, under the definition of “violence”, all forms of violence are present.