Seksualitāte

Abstract

In the paper “Sexuality”, Vents Sīlis compares two different approaches to the phenomenon of sexuality – essentialism and constructionism.

Venta Sīļa raksta “Seksualitāte” ievadā tiek salīdzinātas divas teorētiskās pieejas seksualitātei – esenciālisms, kas seksualitāti raksturo kā dabisku, universālu dziņu, un sociālais konstrukcionisms, priekšroku dodot pēdējai. Sociālais konstrukcionisms nenoliedz seksualitātes bioloģisko pamatu, taču parāda, ka mūsu seksuālo uzvedību tomēr nosaka kultūras normas, kas apgūtas socializācijas procesā. Zigmunda Freida psihoseksuālās attīstības teorija tiek skatīta kā viens no pirmajiem centieniem aplūkot seksualitāti cilvēka personības attīstības kontekstā – Freids apraksta, kā infantilā seksualitāte pārtop pieauguša cilvēka dzimumbriedumā. Rakstā dots arī vēsturisks atskats uz seksualitātes skaidrojumu filosofijā, kur tiek risināts jautājums, kā nodalīt pozitīvo, morāli akceptējamo seksualitāti no tumšas, amorālas iekāres, kuras dēļ cilvēki zaudē prātu un cilvēcību. Pēc tam tiek raksturots mūsdienu seksualitātes diskurss un tā teorētiskie skaidrojumi M. Fuko darbos, kuros seksualitāte parādās kā politiska problēma, un E. Gidensa idejās par sociālajām transformācijām, kuru rezultātā ir veidojušies mūsdienu priekšstati par seksualitāti. Tiek aplūkota arī psihoterapeites E. Perelas teorija par seksualitāti kā vitalitātes un personiskā piepildījuma līdzekli. Nobeigumā tiek secināts, ka seksualitāte ir jāskata kā eksistenciāla kategorija, kas izsaka un veido cilvēka unikālo personību.