Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/RSU_filos-antrop-II_2018_ISBN-9789934618512.043-070
Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.authorSīlis, Vents-
dc.date.accessioned2024-06-26T08:18:39Z-
dc.date.available2024-06-26T08:18:39Z-
dc.date.issued2018-
dc.identifier.citationSīlis, V. (2018). Seksualitāte. Filosofiskā antropoloģija II: Rakstu krājums. 43-70. https://doi.org/10.25143/RSU_filos-antrop-II_2018_ISBN-9789934618512.043-070lv_LV
dc.identifier.isbn978-9934-618-51-2-
dc.identifier.other43-70-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/15566-
dc.description.abstractIn the paper “Sexuality”, Vents Sīlis compares two different approaches to the phenomenon of sexuality – essentialism and constructionism.en
dc.description.abstractVenta Sīļa raksta “Seksualitāte” ievadā tiek salīdzinātas divas teorētiskās pieejas seksualitātei – esenciālisms, kas seksualitāti raksturo kā dabisku, universālu dziņu, un sociālais konstrukcionisms, priekšroku dodot pēdējai. Sociālais konstrukcionisms nenoliedz seksualitātes bioloģisko pamatu, taču parāda, ka mūsu seksuālo uzvedību tomēr nosaka kultūras normas, kas apgūtas socializācijas procesā. Zigmunda Freida psihoseksuālās attīstības teorija tiek skatīta kā viens no pirmajiem centieniem aplūkot seksualitāti cilvēka personības attīstības kontekstā – Freids apraksta, kā infantilā seksualitāte pārtop pieauguša cilvēka dzimumbriedumā. Rakstā dots arī vēsturisks atskats uz seksualitātes skaidrojumu filosofijā, kur tiek risināts jautājums, kā nodalīt pozitīvo, morāli akceptējamo seksualitāti no tumšas, amorālas iekāres, kuras dēļ cilvēki zaudē prātu un cilvēcību. Pēc tam tiek raksturots mūsdienu seksualitātes diskurss un tā teorētiskie skaidrojumi M. Fuko darbos, kuros seksualitāte parādās kā politiska problēma, un E. Gidensa idejās par sociālajām transformācijām, kuru rezultātā ir veidojušies mūsdienu priekšstati par seksualitāti. Tiek aplūkota arī psihoterapeites E. Perelas teorija par seksualitāti kā vitalitātes un personiskā piepildījuma līdzekli. Nobeigumā tiek secināts, ka seksualitāte ir jāskata kā eksistenciāla kategorija, kas izsaka un veido cilvēka unikālo personību.lv_LV
dc.formatElectronic-
dc.language.isolv_LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.relation.ispartofFilosofiskā antropoloģija II: Rakstu krājumslv_LV
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International*
dc.rights.urihttps://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/*
dc.subjectseksualitātelv_LV
dc.subjectZ. Freida psihoseksuālās attīstības teorijalv_LV
dc.subjectM. Fukolv_LV
dc.subjectseksualitātes diskursslv_LV
dc.subjecteksistenciāls piepildījumslv_LV
dc.subject.other6.3. Filozofija, reliģija, ētika. Filozofiskās antropoloģijas apakšnozarelv_LV
dc.titleSeksualitātelv_LV
dc.title.alternativeSexuality. Summaryen
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/other-
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/RSU_filos-antrop-II_2018_ISBN-9789934618512.043-070-
Appears in Collections:Rakstu krājums "Filosofiskā antropoloģija II"

Files in This Item:


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons