Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/ISBN-978-9934-563-03-4
Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.authorFokina, Olga-
dc.contributor.authorMillere, Inga-
dc.contributor.otherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.date.accessioned2024-06-03T12:03:06Z-
dc.date.available2024-06-03T12:03:06Z-
dc.date.issued2016-
dc.identifier.citationFokina, O., Millere, I. Priestera Vincenta de Paula žēlsirdīgo māsu apvienības darbība Latgalē (1789–1864). Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2016. – 98 lpp. https://doi.org/10.25143/ISBN-978-9934-563-03-4lv_LV
dc.identifier.isbn978-9934-563-03-4 (Printed)-
dc.identifier.other1-98-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/15514-
dc.description.abstractOlgas Fokinas un Ingas Milleres pētījums “Priestera Vincenta de Paula apvienības žēlsirdīgās māsas un viņu darbība Latgalē (1789-1864)” veltīts interesantai tēmai, t. i., autores analizējušas, kā vairāku gadsimtu gaitā veidojusies medicīnas māsas profesija, t. sk. Latvijas teritorijā (Latgalē, Krāslavā) izvietotajās garīgās, veselības un sociālās aprūpes institūcijās. Tēmu var uzskatīt arī par visnotaļ aktuālu mūsdienu veselības aprūpes sistēmas attīstības kontekstā, kad māsas profesijas speciālistiem tiek izvirzīti aizvien jauni uzdevumi un radīti, šķiet, agrāk nepieredzēti izaicinājumi. Tikai izprotot māsas profesijas attīstību vēsturiskā secībā, ir iespējams precīzi mo delēt māsas lomu veselības un arī sociālās aprūpes sistēmu attīstības kontekstā nākotnē. Olgas Fokinas un Ingas Milleres pētījums atklāj noteiktu cikliskumu māsas profesijas attīstībā pēdējo nepilnu triju gadsimtu laikā. Tas korelē ar sabiedrībā valdošajiem uzskatiem, valsts ideoloģiskajiem uzstādījumiem un medicīnas nozares attīstības līmeni. Īpaši jāatzīmē, ka darba autores par atskaites punktu savam pētījumam ir ņēmušas laika periodu, kad pirmo reizi Latvijas teritorijā parādījās un sāka darboties speciālisti ar nosaukumu “žēlsirdīgā māsa”, tas ir, māsas, kas strādāja priestera Vincenta de Paula žēlsirdīgo māsu apvienībā. Protams, arī pirms 1789. gada Latvijas teritorijā pastāvēja slimnieku aprūpe, bet tās īstenotājus nesauca par žēlsirdīgajām māsām. Ne mazāk nozīmīgas ir pētījuma sadaļas, kas raksturo māsas profesionālās darbības autonomizāciju attiecībā pret pārējiem veselības un sociālajā aprūpē iesaistītajiem speciālistiem. Autonomizācijas cikliskais raksturs, sākot ar Vincenta de Paula žēlsirdīgo māsu profesionālo autonomiju, bet garīgo padotību baznīcas doktrīnai, ir nozīmīgs aspekts māsas profesijas attīstības izpratnē. Īpaši jāatzīmē, ka grāmatā plaši ir atspoguļoti arhīva materiāli, kas pieejami gan oriģinālā versijā, gan tulkojumā. Līdz ar to ikvienam lasītājam ir dota lieliska iespēja pašam iepazīties ar priestera Vincenta de Paula apvienības žēlsirdīgo māsu dzīves un darba organizācijas, kā arī reliģisko un profesionālo uzskatu aprakstu pirmavotiem, tādējādi papildinot savus priekšstatus gan par māsas profesijas attīstībā nozīmīgu vēsturisko periodu, gan par Latvijas, Lietuvas un Polijas vēsturi kopumā.lv_LV
dc.formatPrinted-
dc.formatElectronic-
dc.language.isolv_LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International*
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.rights.urihttp://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/*
dc.subjectPriestera Vincenta de Paula žēlsirdīgo māsu apvienībalv_LV
dc.subjectmedicīnas māsas profesijas veidošanāslv_LV
dc.titlePriestera Vincenta de Paula žēlsirdīgo māsu apvienības darbība Latgalē (1789–1864)lv_LV
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/book-
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/ISBN-978-9934-563-03-4-
Appears in Collections:Monographs / Monogrāfijas



This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons