Atšķirības Zviedrijas un Latvijas ziņu portālu vēstījumos par klimata pārmaiņām Baltijas jūrā

Abstract

Bakalaura darbs ar nosaukumu “Atšķirības Zviedrijas un Latvijas ziņu portālu vēstījumos par vides apdraudējumu Baltijas jūrā” apskata sabiedrībā arvien straujāk augošo uztraukumu par dažādiem vides riskiem. Latvija un Zviedrija ir ekonomiski atkarīgas no Baltijas jūras, turklāt tās krastos dzīvo tūkstošiem cilvēku, kuru dzīves ir tieši saistītas ar Baltijas jūras ekosistēmas pārmaiņām. Pētījumā tika izmantota kvantitatīvā kontentanalīze, kurā par galvenajām kategorijām tika izvirzīts autors, avots, Baltijas jūras rāmējums, žanrs un temats. Darbā tika pētīts viens sabiedriskais medijs katrā valstī (lsm.lv Latvijā un svt.se Zviedrijā), kā arī pēc statistikas datiem lasītākais komerciālais ziņu medijs (delfi.lv Latvijā un aftonbladet.se Zviedrijā). Kontentanalīzei tika pakļautas publikācijas, kas tapušas laikā no 01.01.2017. līdz 01.01.2020. un atbilst atslēgas vārdiem “Baltijas jūra” UN “klimata” VAI “piesārņojums” jeb to respektīvajam tulkojumam zviedru valodā. Rezultāti pierādā, ka zviedri daudz biežāk (27.3% gadījumu) kā avotu izmanto pētījumu vai statistikas datus (Latvijā vien 10.3% gadījumu). Toties eksperts kā avots zviedru ziņu portālos izmantots, lai dziļāk paskaidrotu pētījumā atklātos datus un to, kā pie tiem pētnieki nonākuši. Latvijas ziņu portāliem daudz raksturīgāk par vides apdraudējumu veidot diskusijas vai vienkārši komentēt notikušo. Latvijas ziņu portālos visbiežāk izmantotais avots - 26.5% gadījumu - ir zinātnieks vai jomas speciālists, taču 25% gadījumu kā avots tiek izmantots valsts vai pašvaldību iestādes darbinieks. Publikāciju biežumu par vides apdraudējumu Baltijas jūrā manāmi ietekmējušas dažādas politiskās norises, piemēram, mencu zvejas aizliegums un parlamenta vēlēšanas, kā arī meteoroloģiski notikumi, piemēram, 2018. gada neparasti karstā vasara. Šajā darbā iegūtie dati palīdz saprast, kādas atšķirības vērojamas tajā, kā divas valstis ziņo par vides apdraudējumu abām nozīmīgā ģeogrāfiskā vietā - Baltijas jūrā. Un, lai arī ir iespējams spekulēt, kādas publikācijas ir visveiksmīgākās, to viennozīmīgi spētu noteikt tikai izvērsts pētījums. Tādēļ viens no priekšlikumiem, ko iespējams sniegt nākotnes pētniekiem, ir kvalitatīva pētījuma veikšana un Latvijas un Zviedrijas sabiedrības aptaujāšana par priekšstatiem par vides apdraudējumu Baltijas jūrā.

This bachelor's thesis, titled "The differences between Latvian and Swedish digital news media’s portrayal of environmental hazards in the Baltic Sea", addresses the public's growing concern about various environmental risks. Latvia and Sweden are economically dependent on the Baltic Sea and the thousands of people who live on its shores are directly affected by changes in the ecosystem of the Baltic Sea. The method used in this study was quantitative content analysis with categories such as author, source, framing of the Baltic Sea, genre and subject. The digital media studied in the thesis was one public media in each country (lsm.lv in Latvia and svt.se in Sweden) as well as the most read commercial news media (delfi.lv in Latvia and aftonbladet.se in Sweden). Publications subjected to the analysis correspond to the keywords "Baltic Sea" AND "climate" OR "pollution" (and their respective translation in Swedish and Latvian) and dates from 01.01.2017. until 01.01.2020. The results show that Swedish media use research or statistical data (27.3% of cases) as a source more often than Latvian media (only 10.3% cases). However, a scientist/expert is used as a source by Swedish news portals to further explain the findings of a new study. It is much more common for Latvian news portals to discuss or comment on environment threats instead of writing about new research. In Latvian news portals, the most frequently used source - 26.5% of cases - is a scientist/expert, but in 25% of cases the source is a state or municipal authority. The frequency of publications on environmental threats in the Baltic Sea has been significantly influenced by various political developments, such as the cod fishing ban and parliamentary elections, as well as meteorological events such as the unusually hot summer of 2018. The data obtained in this paper help to understand the differences in the way the two countries report on environmental hazards in the Baltic Sea. And while it is possible to speculate on which publications are most successful, only an extensive study could clearly determine this. Therefore, one of the proposals that could be made for future researchers is to conduct a qualitative study and survey the Latvian and Swedish public on their perceptions of environmental hazards in the Baltic Sea.