Spēka treniņu ietekme uz miega kvalitāti.

Abstract

Tēmas nosaukums: Spēka treniņu ietekme uz miega kvalitāti. Aktualitāte: Pēdējās desmitgadēs straujo tehnoloģiju pieaugums būtiski ir ietekmējis cilvēces miega režīmu un fiziskās aktivitātes līmeni. Īpaši augsti attīstītajās valstīs kā ASV, Austrālijā un Lielbritānijā aptaukošanās īpatsvars ir virs 60 %, kā arī 62 % pieaugušo cilvēku visā pasaulē guļ mazāk par 7 – 8 stundām (ieteicamais miega daudzums vienas nakts laikā pēc ASV pasaules miega fonda rekomendācijām). Pētījuma mērķis: izpētīt regulāru spēka treniņu ietekmi uz miega kvalitāti salīdzinājumā ar mazkustīgiem cilvēkiem. Pētījuma hipotēze: Spēka treniņi labvēlīgi ietekmē miega kvalitāti salīdzinājumā ar mazkustīgu dzīvesveidu. Pētījuma metodes: Veikts kvantitatīvs, eksperimentāls pētījums. Veikta zinātniskās literatūras izpēte un analīze. Pētniecības instruments - miega datu mērījumi ar pulsometru jeb viedpulksteni un PSQI aptauja. Datu matemātiskā un aprakstošā statistika. Pētījumā ir iekļautas divas dalībnieku grupas: 15 dalībnieki, kuri nedēļā iekļauj vismaz 3 spēka treniņus un 15 dalībnieki, kuri ikdienā ir mazkustīgi – pasīvs/sēdošs darbs un regulāri nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Rezultāti: Vidējais laiks katrā miega fāzē spēka treniņu grupai un mazkustīgo indivīdu grupai bija ar mazu statistisko atšķirību. Vidējais nomodā pavadītais laiks 14 min un 16 min. Vidējais REM miega fāzē pavadītais laiks 101 min un 99 min. Vidējais seklā miega fāzē pavadītais laiks 275 min un 273 min. Vidējais dziļā miega fāzē pavadītais laiks 73 min un 59 min. Toties vidējās PSQI vērtības uzrāda statistiski būtisku atšķirību 3,73 un 6,13. Secinājumi: Salīdzinot novērtējuma rezultātus par laiku katrā miega fāzē starp indivīdu grupām, var secināt, ka netika konstatēta būtiska atšķirība, bet PSQI anketas dati norāda, ka kvalitatīvāks miegs ir spēka treniņu grupai.

Atslēgas vārdi: Miegs; miega fāzes; spēka treniņi, Pitsburgas Miega kvalitātes indekss.

In the past decade, the rapid growth of technology has significantly affected human sleep patterns and levels of physical activity. Particularly in highly developed countries such as the United States, Australia, and the United Kingdom, the prevalence of obesity exceeds 60%, and 62% of adults worldwide sleep less than 7-8 hours per night (the recommended amount of sleep according to the World Sleep Foundation's guidelines). Objective: examine the effects of regular strength training on sleep quality in comparison to sedentary individuals. Hypothesis: strength training positively influences sleep quality compared to a sedentary lifestyle. Methods: A quantitative, experimental study was carried out. Research and analysis of scientific literature was carried out. Research instrument - measurements of sleep data with a heart rate monitor or smartwatch and PSQI survey. Mathematical and descriptive statistics of data. The study includes two groups of participants: 15 participants who include at least 3 strength trainings per week and 15 participants who are sedentary daily - passive/sedentary work and do not regularly engage in physical activities. Results: There was little statistical difference between the mean time in each sleep phase for the strength training and sedentary groups. The average time they spent awake was 14 min and 16 min. The average time spent in the REM sleep phase is 101 min and 99 min. The average time spent in the shallow sleep phase was 275 min and 273 min. The average time spent in the deep sleep phase is 73 min and 59 min. However, the mean PSQI values show a statistically significant difference of 3.73 and 6.13. Conclusions: Comparing the results of the assessment of the time in each phase of sleep between individual groups, it can be concluded that no significant difference was found, but the data of the PSQI questionnaire indicates that the strength training group has better quality sleep. Keywords: Sleep; sleep phases; strength training, Pittsburgh Sleep Quality Index.