Lokanības attīstīšanas iespēju izpēte, izmantojot iekares sistēmas.

Abstract

Kvalifikācijas darbā “Lokanības attīstīšanas iespējas izmantojot iekares sistēmas” tiek pētīts vai ir iespējams uzlabot lokanību ar standarta iekares sistēmas treniņa palīdzību, bez papildus stiepšanās vingrojumiem. Darba autore ir praktizējoša veselības sporta grupu trenere ar 10 gadu stāžu. Praksē novērots, ka liela daļa veselības sporta grupu dalībnieki kā būtisku treniņu mērķi min tieši lokanības uzlabošanu. Darbā izvirzīta hipotēze - iekares sistēmas treniņš ar aktīvi statisko stiepšanos treniņa beigās ir nepietiekošs, lai uzlabotu lokanību; lokanības uzlabošanai vajadzīga vēl papildus statiskā stiepšanās uz paklāja. Hipotēzes pārbaudei tika veikts eksperiments, kura dalībnieki (n=19) sadalīti divās grupās - kontrolgrupā (n=9) un eksperimenta grupā (n=10). Abas grupas piedalījās sešu nedēļu iekares sistēmas nodarbībās (pa divām treniņu nodarbībam nedēļā, kopā 12 nodarbības). Pētījuma sākumā un beigās tika izmērīta visu dalībnieku lokanība (sēdēt un stiepties tests; zipper tests). Pētījuma gaitā kontrolgrupa veica parastu iekares sistēmas treniņu ar aktīvi statisko stiepšanos treniņa beigās, bet eksperimenta grupa - papildus treniņam veica vēl 15 minūšu statiski aktīvo stiepšanos uz paklāja. Pētījuma rezultātā novēroja lokanības uzlabojumu abām grupām, taču būtiskas atšķirības starp grupām nebija. Rezultātā pētījuma hipotēze neapstiprinājās; tamdēļ secināms, ka iekares sistēmas standarta treniņš ar aktīvi statisko stiepšanos treniņa beigās nodrošina pieņemamu lokanības uzlabošanos. Atslēgas vārdi: iekares sistēmu treniņš; TRX; veselības sporta grupu nodarbības; stiepšanās; lokanības uzlabošana; lokanības mērīšana; sit-and-reach; zipper test

The qualification work "Flexibility development using suspension systems" investigates whether it is possible to improve flexibility with standard suspension system training, without additional stretching exercises. The author of the thesis is a practicing group fitness trainer with 10 years of experience. In practice, it has been observed that a large number of health sports group participants cite improving flexibility as an important training goal. The hypothesis of the paper is that suspension training with active static stretching at the end of the workout is insufficient to improve flexibility; additional static stretching on the mat is needed to improve flexibility. To test the hypothesis, an experiment was conducted in which participants (n=19) were divided into two groups: a control group (n=9) and an experimental group (n=10). Both groups participated in six weeks of suspension training (two training sessions per week, 12 sessions in total). All participants' flexibility was measured at the beginning and end of the study (sit-and-reach; zipper test). During the study, the control group performed a normal suspension workout with active static stretching at the end of the workout, and the experimental group performed an additional 15 minutes of static active stretching on the mat. The study showed an improvement in flexibility in both groups, but no significant difference between the groups. As a result, the study hypothesis was not confirmed; therefore, it can be concluded that standard suspension training with active static stretching at the end of the training provides an acceptable improvement in flexibility. Keywords: suspension training; TRX; training classes; stretching; flexibility improvement; measuring flexibility; sit-and-reach; zipper test.