Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana, iztiesājot krimināllietu mutvārdu un rakstveida procesā

Abstract

Bakalaura darbā “Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana, iztiesājot krimināllietu mutvārdu un rakstveida procesā” tika noskaidrots, vai, izskatot krimināllietu rakstveida procesā, netiek ierobežotas procesa dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu. 2020.gadā pasaulē izplatījās nāvējošs vīruss Covid-19, kura ietekme bija jūtama visās profesionālajās jomās. Straujās vīrusa izplatības dēļ tika noteikts ārkārtas režīms un virkne ierobežojumu, lai mazinātu saslimstības rādītājus. Slimības ietekme bija jūtama arī tiesās un tika noteikti īpaši nosacījumi tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai. Uz tiesu darbu ārkārtējās situācijas laikā attiecās Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma regulējums, kas paredzēja, ka tiesas krimināllietas var izskatīt rakstveida procesā vai attālināti, izmantojot videokonferenci. Krimināllietas iztiesāšana rakstveida procesā kā efektīvs tiesas spriešanas paveids ārkārtas situācijā, pastāvot nozīmīgam sabiedrības veselības apdraudējuma riskam, ļāva tiesai izlemt personai celtās apsūdzības pamatotību, nerīkojot klātienes tiesas sēdes. Lai noskaidrotu tiesību uz taisnīgu tiesu iespējamo aizskārumu kā mērķis tika noteikts izpētīt tiesību uz taisnīgu tiesu būtību, analizēt rakstveida procesa iespējamību krimināllietu izskatīšanai pirmo instanču un apelācijas instanču tiesās Latvijā un ārvalstīs, un analizējot Latvijas un ECT, EST tiesu praksi, apzināt iespējamo problemātiku tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai, izskatot krimināllietu rakstveida procesā, kā arī sniegt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai. Darbā tika noskaidrota tiesību uz taisnīgu tiesu būtība, izcelsme un to reglamentējošās nacionālās un starptautiskās tiesību normas, rakstveida un mutvārdu procesa būtība, priekšrocības un trūkumi, kā arī tika analizēta nacionālā tiesu prakse. Tapāt tika analizēti ECT nolēmumi. Izstrādes gaitā tika konstatēts, ka gan nacionālajā, gan ECT un EST tiesu praksē konstatēti vairāki tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi izskatot krimināllietu rakstveida procesā. Noteikta problemātika nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu izskatot krimināllietas rakstveidā ir gan pirmo instanču tiesās, gan apelācijas instanču tiesās, tomēr problēmas vairāk atklājas apelācijas instanču tiesvedībā. Galvenokārt, tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumi ir konstatēti, kad netika ņemti vērā apsūdzētā vai aizstāvja iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā tādejādi liedzot iespēju izteikt pēdējo vārdu vai tiesības nopratināt liecinošās personas. Aplūkojot konkrētus Eiropas Cilvēktiesību tiesas konstatētās neatbilstības, kas neatbilst Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmajai daļai un trešās daļas d punktam, konstatēts, ka tipiskākie pārkāpumi ir, kad netika veikta mutvārdu uzklausīšana, lai gan lietas dalībnieks to lūdzis, ka arī izskatot lietu rakstveida procesā, nav nodrošinātas iespējas iepazīties ar visiem papildus iesniegtajiem pierādījumiem.

In the Thesis Ensuring the right to a fair trial by choosing the manner in which a case is to be adjudicated in criminal matters in the oral or written procedure, it was ascertained whether during the written procedure of the criminal proceedings the right to a fair trial of the participants in the proceedings was not restricted. In 2020, a deadly virus, COVID19, spread globally and its, impact of which was felt in all professional areas. Due to the rapid spread of the virus, the emergency regimes and a series of restrictions were imposed to reduce morbidity rates. Impact of the disease was also felt in the courts and specific conditions were laid down for the functioning of the judiciary, as well as receipt of services of the state and local government authorities. During the emergency judicial work was subject to the Law on the Management of the Spread of COVID19, which provided that court criminal cases could be handled by written process or remotely via video conference. The adjudication of a criminal case in a written procedure as an effective form of adjudication in an emergency situation, when there is a significant risk to public health, allowed court to decide upon merits of the charge against the person, without holding a facetoface hearings. In order to ascertain the possible interference with the right to a fair trial, it was determined as an objective to examine the essence of the right to a fair trial, to analyze the possibility of a written procedure for examination of criminal cases in the courts of the first instances and appellate bodies in Latvia and analyze the case law of the Latvian and ECHR, the EU Court to identify possible problematic issues for the protection of the right to a fair trial when examining a criminal case in writing, as well as to provide proposals to improve legislative acts. The work examined the nature of the right to a fair trial, the origin, national and international legal provisions governing it, the nature, advantages, and disadvantages of the written and oral procedure as well as analyzed national and foreign jurisprudence. During the drafting process, it was found that in both national and foreign case law several violations of the right to a fair trial were detected during the criminal proceedings in writing. A particular problem of ensuring the right to a fair trial in criminal proceedings in written form lies both in the courts of the first instance and in the courts of the appeal. Above all, restrictions on the right to a fair trial have been established when the objections of the accused person or defender to the hearing of the case in the written procedure were not considered, thus preventing the last word from being given or the right to hear the witnesses. Examination of the case also in the written procedure does not allow access to all the additional evidence submitted.