Uztura paradumu un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes kopsakarības iedzīvotājiem pēc 70 gadu vecuma

Abstract

Bakalaura darba nosaukums. Uztura paradumu un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes kopsakarības iedzīvotājiem pēc 70 gadu vecuma. Problēma. Sabiedrība kļūst arvien vecāka, palielinās paredzamais mūža ilgums un sabiedrības daļa virs darbspējas vecuma. Pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku skaitam, pieaug arī viņu cerība uz “kvalitatīvu dzīvi” sabiedrībā, kur uzturs veido vienu no veselības pilāriem. Sabiedrībai novecojot, uztura paradumi un pārtikas produktu izvēle var uzlabot uztures stāvokli un novērst nelabvēlīgas sekas, arī uzlabojot ar veselību saistīto dzīves kvalitāti. Nepieciešams izprast un nodrošināt dzīves kvalitāti iespaidojošos ar uzturu saistītos aspektus, lai veicinātu veselīgu novecošanu un palielinātu veselībā nodzīvoto gadu skaitu. Darba mērķis. Izpētīt uztura paradumu un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes kopsakarības Latvijas iedzīvotājiem pēc 70 gadu vecuma. Pētījuma metodes. Tika veikts šķērsgriezuma aprakstošs pētījums, kurā piedalījās 33 personas no 70 gadu vecuma. Pētījuma dati tika iegūti no katra pētījuma dalībnieka individuāli intervijas veidā un pētījums ilga no 1. novembra līdz 8. decembrim, 2023.gadā. Kā pētījuma instruments tika izmantotas aptaujas anketas, kas sastāvēja no MNA® uztures novērtēšanas rīka, pārtikas biežuma anketas EPIC – Norfolk FFQ un EQ-5D-5L ar veselību saistītās dzīves kvalitātes novērtējuma rīka. Rezultāti un secinājumi. Pētījuma dalībnieku vidējais vecums bija 80,2 ± 7,3 gadi, ar vidējo ĶMI 27,0 ± 6,0 kg/m2. Pietiekams uztures statuss tika konstatēts 64% dalībnieku, malnutrīcijas risks – 36% dalībnieku. Visbiežāk lietotā produktu grupa dienā ir graudaugi un kartupeļi (6,5 ± 2,4), visretāk – zivis un zivju produkti (0,3 ± 0,2). Visbiežāk lietotais olbaltumvielu avots ir piena produkti. Ar veselību saistītās dzīves kvalitātes dimensijas, ar kurām ir vislielākās problēmas ir pārvietošanās un sāpes/diskomforts, vidējais EQ VAS novērtējums izlasē ir 68% ± 25. Pētījuma izvirzītā hipotēze, ka nepietiekams dārzeņu, augļu, graudaugu, pākšaugu, gaļas un zivju produktu lietošanas biežums sasaucas ar augstāku malnutrīcijas risku un pazeminātu ar veselību saistītās dzīves kvalitāti, ir daļēji apstiprināta. Kaut arī pētījuma dalībnieku uztura paradumiem netika atklāta saistība ar malnutrīcijas risku, biežāka sāls lietošana ir saistīta ar augstāku ĶMI. Pētījuma dalībnieku vidū piena produktu un citu olbaltumvielu avotu lietošana saistīta ar zemāku sāpju/diskomforta līmeni. Gaļas, gaļas produktu un citu olbaltumvielu avotu lietošana saistīta ar zemāku depresijas un trauksmes līmeni.

Title of bachelor thesis. The Interconnectivity of Dietary Habits and Health-Related Quality Of Life in The Population After The Age of 70. The problem. Society is getting older, life expectancy is increasing and the share of society above the working age is increasing. As the number of the elderly increases, so does their hope for a "quality life" in the society, where nutrition is one of the pillars of health. As the population ages, dietary patterns and food choices can improve nutritional status and adverse outcomes, also improving health-related quality of life. It is necessary to understand and address the impactful nutrition-related aspects of quality of life to promote healthy aging and increase the number of healthy years lived. The aim. To study the interconnectivity between dietary habits and health-related quality of life in the population after the age of 70. Research methodology. A cross-sectional descriptive study was conducted in which 33 participants aged 70 and over. Research data was obtained from each research participant individually in the form of an interview and the research lasted from November 1st to December 8th, 2023. Questionnaires consisting of the MNA® Nutritional Assessment Tool, the Food Frequency Questionnaire EPIC – Norfolk FFQ and the EQ-5D-5L Health-Related Quality of Life Assessment Tool were used as research instruments. Results and conclusions. The mean age of the study participants was 80.2 ± 7.3 years, with a mean BMI of 27.0 ± 6.0 kg/m2 (excess body mass). Adequate nutritional status was found in 64%, risk of malnutrition in 36% of participants. The most frequently used product group per day were cereals and potatoes (6.5 ± 2.4), the least frequently - fish and fish products (0.3 ± 0.2). The most common source of protein was dairy products. The dimensions of health-related quality of life with the greatest problems were mobility and pain/discomfort and the average EQ VAS score was 68% ± 25. The hypothesis put forward by the study, that insufficient frequency of consumption of vegetables, fruits, cereals, legumes, meat and fish products is associated with an increased risk of malnutrition and a lower health-related quality of life, has been partially confirmed. Although the dietary habits of study participants were not found to be associated with the risk of malnutrition, more frequent salt consumption was associated with higher BMI. Consumption of dairy products and other protein sources was associated with lower levels of pain/discomfort among study participants. Consumption of meat and meat products and other protein sources was associated with lower levels of depression and anxiety.