Uztura bagātinātāju lietošana, zināšanas un attieksmes gados jauniem komandu sporta veidu pārstāvjiem

Abstract

Bakalaura darba tēma: “Uztura bagātinātāju lietošana, zināšanas un attieksmes gados jauniem komandu sporta veidu pārstāvjiem.” Aktualitāte: Attīstoties sporta metodikām un uztura pieejai, jaunie sportisti meklē jaunas pieejas sportiskā snieguma veicināšanai. Viena no pieejām ir papildus uztura bagātinātāju lietošana dažādiem mērķiem. Ar katru gadu pieaug uztura bagātinātāju izplatība, taču ir zināmi riski, kas pastāv, ja sportists nav pietiekami informēts un zinošs par uztura bagātinātāju lietošanu, nepieciešamību un riskiem, kas pastāv neatļautu vielu lietošanas dēļ. Iepriekš veiktos, citu valstu pētījumos iezīmējās tendence, ka uztura bagātinātāju izplatība, dažādu sporta veidu, jauno sportistu vidū, ir augsta, taču zināšanas par to pareizu lietošanu un mērķiem ir zemas. Ir nepieciešams veikt pētījumus par uztura bagātinātāju lietošanas izplatību, zināšanām un attieksmēm gados jauniem komandu sporta veidu pārstāvjiem, lai aktualizētu nepieciešamību konsultēties ar speciālistiem un izstrādātu attiecīgas izglītojošas programmas. Pētījuma mērķis: Izpētīt uztura bagātinātāju lietošanas izplatību, zināšanas un attieksmes gados jauniem komandu sporta veidu pārstāvjiem. Materiāli un metodes: Šī aprakstoša, šķērsgriezuma pētījuma dalībnieki ir vecumā no 18 līdz 25 gadi, kuri pārstāv kādu no komandu sporta veidiem Latvijā vai starptautiskā līmenī, pārstāvot Latvijas izlasi. Veikta attālināta dalībnieku anketēšana, izmantojot adaptētu anketu. Rezultāti: No 232 komandu sporta veidu sportistiem 61% (N = 141) lieto uztura bagātinātājus. Izplatītākie uztura bagātinātāji ir D vitamīns (48,9%), proteīns (47,5%) un magnijs (46,8%). Galvenais lietošanas mērķis ir atjaunošanās (46%). Visbiežāk izmantotais informācijas ieguves avots ir ārsts (32%). Zināšanas par proteīna, kreatīna un BCAA lietošanu vērtējamas kā atbilstošas. 81% sportistu uzskata, ka daži uztura bagātinātāji var būt riskanti un 10% sportisti lietotu aizliegtas vielas, ja zinātu, ka viņus nepārbaudīs WADA. Secinājumi: Uztura bagātinātāju lietošana ir izplatīta gados jaunu sportistu vidū, un to zināšanas par pareizu lietošanu un mērķiem ir atbilstošas. Sportisti, kas pārstāv Latvijas izlasi, vairāk lieto uztura bagātinātājus un ir informētāki par antidopingu nekā tie, kuri pārstāv Latvijas komandu. Lielākā daļa sportistu uzskata, ka daži uztura bagātinātāji var būt riskanti, tomēr ir sportisti, kas būtu gatavi lietot dopingu sportiskā snieguma veicināšanai.

The title of the bachelor’s thesis: “Dietary supplement usage, knowledge and attitudes in young team-sport players.” Relevance of the study: With the development of sports methodologies and nutritional approach, young athletes are looking for new approaches to promote sports performance. One approach is to use additional dietary supplements for different purposes. The prevalence of supplements is increasing every year, but there are known risks that exist if the athlete is not sufficiently informed and knowledgeable about the use of dietary supplements, the necessity and the risks that exist due to the use of illegal substances. Previously conducted studies in other countries showed a trend of prevalence of nutritional supplements among young athletes of various sports is high, but knowledge about their correct use and purposes is little. It is necessary to carry out research on the prevalence, knowledge and attitudes of the use of dietary supplements among young representatives of team sports to highlight the need to consult with specialists and develop relevant educational programs. The aim of the study: To investigate the prevalence, knowledge and attitudes towards the consumption of dietary supplements among young representatives of team sports. Resources and methods: The participants of this descriptive, cross-sectional study are Latvian representatives of the team sports nationally or internationally between the ages of 18 and 25. A remote survey of the participants was carried out using an adapted questionnaire. Results: Out of 232 team-sport athletes, 61% (N = 141) use dietary supplements. The most common dietary supplements are vitamin D (48,9%), protein (47,5%), and magnesium (46,8%). The main purpose of usage is regeneration (46%). The most frequently used source of information is a doctor (32%). Knowledge about use of protein, creatine, and BCAA is considered adequate. 81% of athletes believe that some dietary supplements can be risky and 10% of athletes would use banned substances if they knew they would not be tested by WADA. Conclusions: Dietary supplement usage is common among young athletes, and their knowledge of proper use and goals is adequate. Athletes representing the Latvian national team use dietary supplements more and are better informed about anti-doping than those representing the Latvian team. Most athletes believe that some dietary supplements can be risky, yet some athletes would be willing to use doping to enhance athletic performance.