Valsts policijas amatpersonas personīgā profesionālā drošība

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Valsts policijas amatpersonas personīgā profesionālā drošība.” Valsts policija ir īstenojusi visaptverošu strukturālo reformu, pārdalot savas funkcijas un resursus, lai paaugstinātu darbības efektivitāti un pilnveidotu policejisko darbību procesu. Neraugoties uz to, ka Valsts policijas restrukturizācija ir noslēgusies, tomēr nav lemts un sakārtots darba aizsardzības process Valsts policijas dienesta vietās, un tas nosaka šī darba aktualitāti. Bakalaura darba mērķis ir analizēt Valsts policijas amatpersonu personīgās drošības tiesiskos un praktiskos aspektus dienesta pienākumu izpildes laikā, identificēt problēmas šajā jomā un izstrādāt potenciālos problēmu risinājumus. Bakalaura darbā autore ir pētījusi darba drošības vispārīgos pasākumus Valsts policijā, to normatīvo regulējumu un šī regulējuma piemērošanu, iekļaujot starptautisko, nacionālo un Valsts policijas iekšējo normatīvo regulējumu. Tāpat analizēti drošības risku veidi Valsts policijas dienestā, pētot vispārējos un specifiskos drošības riskus, kā arī nelaimes gadījumu aspektus. Pētīti arī instruktāžu veidi un instruktāžu nozīme Valsts policijas amatpersonu personīgajā profesionālajā drošībā. Autore pētījuma izstrādes gaitā ir identificējusi vairākas problēmas. Būtiskākā problēma ir tā, ka Valsts policijas iekšējā normatīvā regulējuma bāze ir novecojusi, normatīvie akti akti darba aizsardzības jomā neatbilst ne īstenotajai strukturālajai reformai, ne ārējam tiesiskajam regulējumam. Turklāt nevienā normatīvajā akta nav noteikta instruktāžu veikšanas kārtība Valsts policijas amatpersonām, nenotiek arī regulāra darba vides risku izvērtēšana. Valsts policijas amatpersonām nav iespējams izvairīties no dienesta pienākumu pildīšanas īpaša riska apstākļos, un par to pienākas piemaksa. Neraugoties uz to, ka Valsts policijas priekšniekam ir tiesības ar pavēli noteikt piemaksu īpaša riska apstākļos, šādu kompensācijas mehānismu jāvērtē kritiski, jo ir noteikts konkrētas piemaksas maksimālais apmērs, bet nevienā normatīvajā aktā nav noteikts piemaksas minimālais apmērs. Šis likuma robs paver plašas interpretācijas iespējas Valsts policijai kā darba devējam formāli īstenot šādu kompensācijas mehānismu, nosakot piemaksu dažu procentu apmērā no atalgojuma. Darbā ir iekļauti priekšlikumi minēto problēmu risinājumam. Darba apjoms: 53 lpp, 1 tabula, 51 izmantotās literatūras avots. Atslēgas vārdi: policijas amatpersona, personīgā drošība, darba aizsardzība, riski, nelaimes gadījums, instruktāža.

The subject of the Bachelor's work is “ThE personal professional safety of a police officer.” The state police have implemented comprehensive structural reform, redeploying their functions and resources to increase operational efficiency and improve the policeplay process. Despite the fact that the restructuring of the State Police has come to an end, however, the work protection process at the State Police Service places has not been decided and arranged, and this determines the actuality of this work. The purpose of the Bachelor's work is to analyse the legal and practical aspects of personal safety of State Police officials during performance of service duties, identify problems in this field and develop potential solutions to problems. The author of the Bachelor's work has studied the general measures of labour safety in the State Police, the regulatory framework thereof and the application of this regulation, including international, national and internal regulatory framework of the State Police. The types of safety risks in the State Police Service have also been analysed, studying general and specific safety risks, as well as accident aspects. The types of briefings and the role of briefings in the personal professional safety of State Police officials have also been studied. The author has identified several problems as the study develops. The main problem is that the internal normative framework of the State Police has become obsolete, the normative acts in the field of labour protection do not conform to the implemented structural reform or external legal framework. Moreover, no regulatory enactment prescribes the procedures for conducting briefings to State Police officials, nor does regular assessment of the risks of the working environment take place. It is not possible for State police officials to avoid performing service duties in circumstances of particular risk and a supplement is due for this. Despite the fact that the Chief of the State Police has the right to impose a premium under special risk conditions with an order, such compensation mechanism should be critically assessed, as the maximum amount of a specific premium has been set, but no regulatory enactment establishes the minimum amount of the premium. This gap in the law opens up a wide range of interpretations for the State Police, as an employer, to formally implement such a compensation mechanism by imposing a bonus of some percentage of pay. The work includes proposals to address these problems. Amount of the work: 53 pages, 1 table, 51 bibliographies. Key words: police officer, personal safety, job protection, risks, accident, briefing.