Probiotiku ietekme uz zarnu mikrobiotu un tā saistība ar psihisko veselību pieaugušajiem – sistemātisks pārskats

Abstract

Darba nosaukums: Probiotiku ietekme uz zarnu mikrobiotu un tā saistība ar psihisko veselību pieaugušajiem – sistemātisks pārskats. Aktualitāte: Psiho-sociālais stress mūsdienās ir pieaugošs slogs sabiedrības veselībā, tomēr ir aizvien vairāk pierādījumu tam, ka uzturam ir ietekme mūsu reakcijai uz stresu. Latvijas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam noteikušas nepieciešamību pēc pierādījumos balstītas multidisciplināras medicīniskās aprūpes, lai stiprinātu iedzīvotāju emocionālo un psiholoģisko noturību, iezīmējot psihisko veselību kā vienu no galvenajām prioritātēm. Viens no veidiem, kā uzturs var ietekmēt fizioloģiskās un psiholoģiskās stresa reakcijas ir mijiedarbībā ar mikrobiotas-zarnu-smadzeņu asi. Viena no intervencēm ir prebiotiku un probiotiku iekļaušana uzturā. Tomēr nav skaidrs, kuras no probiotikām būtu efektīvākās psihiskās veselības uzlabošanai. Hipotēze: Probiotiku lietošana izmaina zarnu mikrobiotu, sniedzot labvēlīgu ieguvumu psihiskajai veselībai pacientiem ar stresu, trauksmi un depresiju. Darba mērķis: Noskaidrot, vai konkrētas probiotikas palīdz uzlabot psihisko veselību pieaugušajiem. Pētījuma metodes: Sistemātisks pārskats. Dati tika meklēti sešās datu bāzēs – PubMed, ProQuest, EBSCO, Wiley Online Library, Cochrane Library, Clinical key, Google Scholar. Šajā pārskatā tika iekļauti randomizēti kontrolēti pētījumi no 2022. gada līdz 2023. gadam. Rezultāti: Pārskatā iekļauti astoņi randomizēti pētījumi. Depresijas rādītāji ir statistiski nozīmīgi vairākās intervences grupās, vērtējot pēc psiholoģisko simptomu skalām: HAMD-17 (p=0,04), BD-II (p<0,001), novērota stress pazemināšanās (p<0,001), PSS (p=0,017) trauksmes TMD (p=0,034), siekalu kortizola līmeņa samazināšanās (p =0,039). Tika uzlabotas kognitīvās spējas. Secinājumi: Pētījumu rezultāti apstiprināta izvirzīto hipotēzi. Intervencēs, kas ilgākas par četrām nedēļām novēroti uzlabojumi stresa, trauksmes un depresijas gadījumos. Biežāk pētītie probiotiku celmi, kuri snieguši ieguvumu psihiskajai veselībai ir: Bifidobacterium longum, Lactobacillus plantarum, Lactobacillus acidophilus, Lactobacillus rhamnosus, Bifidobacterium bifidum, Bifidobacterium breve, Lactobacillus helveticus. Nepieciešami turpmāki augstas kvalitātes, ilgākas intervences pētījumi.

Title of the Paper: The effect of probiotics on the gut microbiota in relation to mental health in adults. Background: Nowadays psychosocial stress is a growing public health burden, however, there is growing evidence that diet has an impact on our response to stress. Latvian Public Health Guidelines 2021-2027 emphasized the importance of evidence-based multidisciplinary medical care to improve the emotional and psychological resilience of the population, with mental stress as the top priority. The microbiota-gut-brain axis can be impacted by diet and by interfering with physiological and psychological stress responses. One of the methods is to include prebiotics and probiotics in the diet. It is uncertain which probiotics would most impact improving mental health. Hypothesis: The use of probiotics can improve mental health in patients with stress, anxiety, and depression by altering the gut microbiota. The work aim: To determine whether specific probiotics can improve mental health in adults. Research Methods: A Systematic Review. Data were searched in six databases- PubMed, ProQuest, EBSCO, Wiley Online Library , Cochrane Library, Clinical key, Google Scholar. This review included randomized controlled trials from 2022 to 2023. Results: The review includes eight randomized studies. Depression rates are statistically significant across multiple intervention groups, based on psychological symptom scales: HAMD-17 (p = 0.04), BD-II (p < 0.001), decreased stress (p < 0.001), PSS (p = 0.017) alert TMD (p = 0.034), decreased saliva cortisol (p = 0.039). Cognitive abilities were improved. Conclusions: The results of the studies confirmed the hypothesis. Interventions over four weeks have seen improvements in cases of stress, anxiety, and depression. Based on the studies included in the review. The most commonly used probiotic strains were: Bifidobacterium longum, Lactobacillus plantarum, Lactobacillus acidophilus, Lactobacillus rhamnosus, Bifidobacterium bifidum, Bifidobacterium breve, Lactobacillus helveticus. It is necessary to conduct more high-quality, longer intervention studies.