Title: Nebanku pakalpojumu sniedzēju tiesiskā regulējuma problemātika
Other Titles: Problems of the legal framework for non-bank service providers
Authors: Jānis Grasis
Artūrs Kurbatovs
Juridiskā fakultāte
Faculty of Law
Keywords: Nebakas pakalpojumu sniedzējs;FinTech;maksājumu pakalpojumu direktīva;finanšu pakalpojumu regulējums.;Non-bank service provider;FinTech;payment services directive;financial services regulation.
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskas fakultātes profesionālā bakalaura studiju programmas „Tiesību zinātne” students Artūrs Kurbatovs ir izstrādājis bakalaura darbu komercsabiedrību, kredītiestāžu un finanšu tiesību jomā ar tematu „Nebanku pakalpojumu sniedzēju tiesiskā regulējuma problemātika”. Bakalaura darba zinātniskais vadītājs ir dr. iur. Jānis Grasis. Bakalaura darba mērķis ir, izpētot nebanku pakalpojumu sniedzējus, nebanku pakalpojumu sniedzēju tiesisko regulējumu Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā un nebanku pakalpojumu sniedzēju kontroles tiesiskos aspektus, izdarīt secinājumus un piedāvāt nebanku pakalpojumu sniedzējus tiesiskā regulējuma grozījumus. Darba ietvaros, analizēts, kas ir nebanku jomas pakalpojumu sniedzēji, kāds ir nebanku pakalpojumu sniedzēju tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā un kādi ir nebanku pakalpojumu sniedzēju kontroles tiesiskie aspekti. Darbs kopumā ir iedalīts trijās nodaļās un divās apakšnodaļās un izklāstīts uz 68 lapām. Pirmajā nodaļā, darba autors analizēja nebankas pakalpojuma sniedzēja definējumu no Pasaules Bankas, Eiropas Savienības iestāžu, Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu, Latvijas Republikas iestāžu un doktrīnas puses, lai nodaļas ietvaros sniegtu definējumu, ar kura palīdzību varētu nošķirt nebankas pakalpojuma sniedzēju no kredītiestādes un konstatēt, kas ir nebankas pakalpojumu sniedzējs vispār. Otrajā nodaļā, darba autors analizēja Eiropas Savienības likumdevēja kā nebankas pakalpojumu sniedzēja „rāmja” tiesiskā regulējuma veidotāja izdotos tiesību aktus, dalībvalstu pieeju pie „rāmja” tiesiskā regulējuma transponēšanas un Latvijas Republikas tiesisko regulējumu, ar kuru likumdevējs regulē nebankas pakalpojumu sniedzējus. Trešajā nodaļā, darba autors, pamatojoties uz bakalaura darba pirmajā un otrajā nodaļā analizēto informāciju, analizēja kā nebankas pakalpojumu sniedzēju tiesiskais regulējums tiek realizēts Latvijas Republikā un dalībvalstīs, lai atbildētu uz bakalaura darba mērķa jautājumu, kādi ir nebankas pakalpojumu sniedzēju kontroles tiesiskie aspekti. Darba rezultātā ir iegūts priekšlikums Latvijas Republikas normatīvā regulējuma grozījumam, kā arī ir sniegtas rekomendācijas nebankas pakalpojumu sniedzēju kontroles uzlabošanai un tiesiskā regulējuma harmonizēšanai Eiropas Savienībā. Darbā izmantoti 99 literatūras un citi informācijas avoti, t. s., 16 normatīvie tiesību akti, 7 literatūras, 9 periodikas, 66 elektronisko resursu un 1 tiesu prakses avoti. Bakalaura darba atslēgas vārdi: nebakas pakalpojumu sniedzējs, FinTech, maksājumu pakalpojumu direktīva, finanšu pakalpojumu regulējums.
At Riga Stradins University's professional Bachelor of Laws Faculty of Law, student Arthur Kurbatov has developed a bachelor's work in the field of commercial companies, credit institutions and financial law with the subject of the „problems of the legal framework for non-bank service providers”. The scientific head of The Bachelor's work is dr. iur. Jānis Grasis. The aim of the Bachelor's work is to study non-bank providers, the legal framework for non-bank service providers in the European Union and the Republic of Latvia, and the legal aspects of the control of non-bank service providers, to draw conclusions and to propose amendments to the regulatory framework of non-bank providers. In the context of work, analysis of the providers of non-banking services, the legal framework of non-bank providers in the European Union and the Republic of Latvia and the legal aspects of the control of non-bank providers. The work is generally divided into three chapters and two subdivisions and set out on 68 pages. In the first chapter, the author of the work analysed the definition of a non-bank service provider from the World Bank, the institutions of the European Union, authorities of the Member States of the European Union, the authorities of the Republic of Latvia, and the doctrine, in order to provide a definition within the section of which a non-bank service provider can be distinguished from the credit In the second chapter, the work of the author analysed the laws of the European Union legislature as a „frame” of the regulatory maker of the non-bank provider, the Member States approach to the transposition of the „frame” legal framework and the legislation of the Republic of Latvia regulating non-bank service providers. In the third chapter, the author of the work, on the basis of the information analysed in the first and second chapters of The Bachelor's work, analysed how the legal framework for non-bank service providers is implemented in the Republic of Latvia and Member States in order to respond to the question of bachelor's purpose, the legal aspects of the control of non-bank service providers. Work has resulted in a proposal for the legislative amendment of the Republic of Latvia, as well as recommendations to improve the control of non-bank service providers and to harmonize the legal framework in the European Union. The work uses 99 literature and other sources of information, i. e. 16 normative acts, 7 literature, 9 periodicals’, 66 electronic resources and 1 case law. Key words: non-bank service provider, FinTech, payment services directive, financial services regulation.
Description: Tiesību zinātne
Law Science
Tiesību zinātne
Law Science
Appears in Collections:Bakalaura darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.