Uztura paradumi pacientiem ar pulmonālo arteriālo hipertensiju

Abstract

Aktualitāte: Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir reta slimība, kas izraisa sirds labā kambara pārslodzi un mazspēju, kā rezultātā pacienti izjūt elpas trūkumu, nogurumu un zemu fiziskās slodzes panesamību, kas atstāj būtisku ietekmi uz visām pacienta dzīves sfērām. PAH ir augsts mirstības risks, tomēr, attīstoties slimības patoģenētiskajai terapijai, pacientu dzīves ilgums ir pieaudzis. Līdz ar to aktuāli kļūst tādi jautājumi, kā pacientu dzīves kvalitāte, kas ietver arī uzturu. Atsevišķi nelieli pētījumi norāda uz to, ka uzturam varētu būt ietekme uz PAH patofizioloģiskajiem aspektiem, tomēr uztura joma PAH gadījumā joprojām nav plaši pētīta. Mērķis: Izpētīt pacientu ar pulmonālo arteriālo hipertensiju uztura paradumus un to saistību ar slimības simptomu smagumu un simptomu ietekmi uz ikdienas dzīvi. Metodes: Pētījumā tika iekļauti 11 pacienti. Tā kā ārstēšanas galvenais mērķis ir sasniegt iespējami zemu mirstības risku, tika aprēķināts REVEAL Lite 2 mirstības risks. Slimības simptomu un ietekmes novērtēšanai tika izmantota PAH-SYMPACT anketa, bet uztura paradumu novērtēšanai adaptēta anketa no SPKC “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma, 2022”. Tika veikti antropometriskie mērījumi, aprēķināts ĶMI. Rezultāti: Vidējais ĶMI bija 21,79 kg/m2 ± 2,48 (Me = 22,27). Aprēķinātais REVEAL Lite 2 mirstības risks pacientiem bija bija 6,1 punkts ± 1,7 (Me = 6,0, Mo = 8). Vidējais punktu skaits PAH-SYMPACT simptomu sadaļā bija 0,69 punkti ± 0,23 no maksimāli iespējamiem 3,75 punktiem. PAH-SYMPACT ietekmes sadaļā vidējais punktu skaits 0,89 punkti ± 0,45 no maksimāli iespējamiem 4 punktiem. Tika novērota statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp mirstības risku un cukura daudzumu un izvēlēto taukvielu veidu. Kā arī statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp 6MIT un baltmaizes, sāls, putraimu lietošanas biežumu un sistoliskā asinsspiediena un ūdens, svaigu dārzeņu un pākšaugu lietošanas biežumu. Statistiski nozīmīga saistība tika konstatēta starp rupjmaizes lietošanas biežumu un PAH-SYMPACT punktu skaitu. Secinājumi: Netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp ĶMI un slimības simptomu smagumu un to ietekmi uz ikdienas dzīvi. Pētījuma rezultāti liecina, ka uztura paradumiem potenciāli varētu būt ietekme uz PAH simptomu smagumu un ietekmi uz ikdienas dzīvi. Starp PAH pacientu un Latvijas iedzīvotāju uztura paradumiem statistiski būtiska atšķirība netika novērota.

Background: Pulmonary arterial hypertension (PAH) is a rare disease, leading to right ventricular overload and failure. It results in symptoms like shortness of breath, fatigue, and reduced physical capacity, significantly impacting all aspects of life. PAH is associated with high mortality risk. However, recent advancements in the pathogenetic therapy of the disease have extended life expectancy. Consequently, issues such as quality of life, including nutritional habits, become important. Although some small studies suggest nutrition might influence PAH's pathophysiological aspects, extensive research in this area is still lacking. Objective: To investigate nutritional habits in patients with pulmonary arterial hypertension and examine their relationship between the severity of disease symptoms and their impact on everyday life. Methods: The study included 11 patients. Main treatment goal is to achieve lower mortality risk, therefore REVEAL Lite 2 mortality risk was calculated. The PAH-SYMPACT questionnaire was used to assess the symptoms and impact of the disease, while dietary habits were evaluated using an adapted questionnaire from the CDCP "Health Behaviour among Latvian Adult Population, 2022". Anthropometric measurements were taken, and BMI calculated. Results: The average BMI was 21.79 kg/m2 ± 2.48 (Me = 22.27). The calculated REVEAL Lite 2 mortality risk for patients was 6.1 points ± 1.7 (Me = 6.0, Mo = 8). The average score in the PAH-SYMPACT symptom section was 0.69 points ±0.23 out of a possible maximum of 3.75 points. In the PAH-SYMPACT impact section, the average score was 0.89 points ±0.45 out of a possible maximum of 4 points. A statistically significant positive correlation was observed between mortality risk and the amount of sugar and the chosen type of fat. There was also a statistically significant negative correlation between 6MIT and frequency of use of white bread, salt, and cereals, and systolic blood pressure and amount of water, frequency of consumption of fresh vegetables, and legumes. A statistically significant association was found between the frequency of rye bread consumption and the PAH-SYMPACT score. Conclusions: No statistically significant association was observed between BMI and severity of symptoms and their impact on daily life. Study results suggest that nutritional habits could potentially have an impact on severity of PAH symptoms and their impact on daily life. No statistically significant difference was observed between nutritional habits of PAH patients and the general population of Latvia.