Naida runas un aicinājuma uz terorismu novēršana un krimināltiesiskās sekas Latvijas Republikā

Abstract

Mūsdienās mainoties cilvēku ikdienas paradumiem, sevišķi savstarpējās komunikācijā, palielinās iespējas, kad savstarpēji viens otru var aizskart gan emocionāli, gan varbūt pēc tam fiziski. Mūsdienās lielākā daļa gan savstarpējas, gan plašsaziņas komunikācija notiek dažādās interneta platformās – sociālajās, mediju, forumu veida un tirgus pakalpojumu, kā arī cita veida platformās. Atkarībā no interneta platformas veida var izdalīt arī noteiktu komunikācijas veidu, kur jāizdala viens noteikts raidītājs, kurš aptver lielāku personu loku un mazāki raidītāji, kuri ietver mazu personu loku un individuālu personu. Tieši interneta platformās ir izteiktāka naida runas izplatība, kur nepieciešamas noteiktas izmaiņas, lai naida runas paudējus sauktu pie atbildības, lai gan pastāv vārda brīvība un cenzūra ir aizliegta, tas darbojas tikai tad, ja tas neaizskar citu personu tiesības. Vērtējot naida runu pēc tās satura un mērķa, darbā arī tiek apskatītas tādas darbības, kurās tiek pausts aicinājums uz terorismu kontekstā ar naida runu. Pašlaik Latvijas Republikā spēkā esošais tiesiskais regulējums rada noteiktu pretrunu, kur vienā tiesību normas pantā nav nepieciešams pierādīt būtisku kaitējumu noziedzīga nodarījuma konstatēšanai, taču otrā pantā paredz pierādīt noziedzīga nodarījuma būtisku kaitējumu, kur, attiecināmajās tiesību normās autora ieskatā, ir nepieciešams veikt noteiktas izmaiņas, grozījumu veidā, lai noteikti naida noziegumi būtu mūsdienu situācijai atbilstoši. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt un analizēt naida runas un aicinājuma uz terorismu noziedzīgu nodarījumu tiesiskā regulējumu un piemērošanas praksi, konstatēt iespējamās problēmas un piedāvāt to risinājumus. Darbā tiek konstatēts, ka normatīvajā regulējumā gan Eiropas Savienības līmenī, gan nacionālajā līmenī iztrūkst mūsdienām atbilstoši rīki naida runas ierobežošanai un novēršanai sākotnējā līmenī, kur interneta vidē ir novērojamas regulējuma trūkuma sekas. Darbā konstatēts, ka naida runa noteiktos gadījumos ir ne tikai iekļauta aicinājumos uz terorismu, bet kā rādītājs tā arī var būt katalizators indivīdu radikalizācijai. Darba autors naida runas pazīmju konstatācijai ir izmantojis Dr. h.c. E. Levita norādītās diskriminācijas pazīmes, kur pēc līdzīga principa iespējams konstatēt to personu iezīmes pret kuriem visbiežāk tiek vērsta naida runa. Pētījuma gaitā izstrādātās vadlīnijas naida runas konstatēšanai un novēršanai ir noderīgs instruments tālākai naida noziegumu novēršanai, kā arī pētījumā piedāvātās regulējuma izmaiņas ne tikai atvieglotu tiesību aizsardzības iestāžu darbību, bet arī rastu risinājumu naida noziegumu apkarošanai. Darba kopējais apjoms ir 91. lappuses.

Nowadays, changing people's daily habits, especially in interpersonal communication, will increase the possibilities of touching each other emotionally and perhaps physically afterwards. Today, the vast majority of both interpersonal and media communications take place on different Internet platforms: social, media, forum type and market services, and other platforms. Depending on the type of Internet platform, a certain type of communication may also be identified, where one specific transmitter covering a larger range of persons and smaller transmitters involving a small circle of individuals and individuals should be distributed. It is on Internet platforms that there is a more pronounced spread of hate speech, where certain changes are needed to bring hate speech speakers to their responsibility, although freedom of expression and censorship is prohibited, it only works if it does not affect the rights of others. When assessing hate speech by its content and purpose, the work also looks at actions calling for terrorism in the context of hate speech. The legal framework currently in force in the Republic of Latvia creates a certain contradiction where it is not necessary to prove material damage to the detection of a criminal offence in one article of the law, but the second article provides to prove the material harm of a criminal offence where, in the opinion of the author, it is necessary to make certain changes, in the form of amendments, in order to determine the nature of hatred. crimes would be in line with today's situation. The aim of the research work is to investigate and analyse the legal framework and enforcement practices for hate speech and call for terrorism offences, identify potential problems and offer solutions to them. The research work shows that the regulatory framework, both at European Union level and at national level, lacks today's appropriate tools for limiting and preventing hate speech at the initial level, where there are consequences of a lack of regulation in the Internet environment. The work finds that hate speech is not only included in calls for terrorism in certain cases, but as an indicator it can also be a catalyst for radicalisation of individuals. The author of the work has used the signs of discrimination identified by Dr. h.c. E. Levits to detect the signs of hate speech, where it is possible, on a similar basis, to identify the characteristics of those most frequently targeted by hate speech. The guidelines developed in the course of the study for identifying and preventing hate speech are a useful tool for further prevention of hate crimes, as well as the regulatory changes proposed in the study, not only to facilitate the functioning of law enforcement authorities but also to find solutions to fight hate crimes. The total amount of research work is 91 pages.