Māsu profesijas attīstība Latvijā (18.–20. gs.). Promocijas darbs

Abstract

Katrai profesijai ir sava vēsture. Māsu (medicīnas māsu) praksi sauc par vecāko no mākslām un jaunāko no zinātnēm. Mūsdienās māsa ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā ,,Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām. Savā profesijā atbilstoši kvalifikācijai māsa veic pacientu aprūpi, piedalās ārstniecībā, vada pacientu aprūpes darbu, nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos, kā arī veic profesionālās izglītības darbu. Lai sasniegtu mūsdienīgu profesionālo līmeni, māsu profesijas piln-veidošanai bija nepieciešams diezgan grūts, pārmaiņām bagāts ceļš. Ir zināmas dažādas māsu grupas, kuras ir strādājušas Latvijā: pelēkās māsas vai begīnes, žēlsirdīgās māsas, diakonisu māsas un medicīnas māsas. Tomēr māsu (medicīnas) profesijas vēsture salīdzinoši maz pētīta, līdz ar to dati bieži vien ir fragmentāri, nepilnīgi un atšķirīgi. Šī promocijas darba mērķis ir sniegt analītisku pārskatu par māsu profesijas attīstību Latvijā (paradigma un analoģijas). Ņemot vērā diezgan ilgstošo māsu profesijas attīstības gaitu Latvijā, pētījumā netika apskatīta māsu darbība viduslaikos un kara apstākļos (Pirmā pasaules kara (1914–1918) un Otrā pasaules kara (1941–1945) laikā, jo tas papildus prasa detalizētus pētījumus. Pētījums iekļaujas vēsturiskajā laika iedalījumā, ņemot vērā dažus notikumus valstī. Līdz ar to darba uzdevumi ir sekojoši: apkopot un sistematizēt pieejamos vēstures avotus, kas sniedz informāciju par māsu profesijas attīstību Latvijas reģionos no 18. gs. līdz Pirmajam pasaules karam (1789–1914); sniegt pārskatu par māsu izglītību un profesionālo darbību Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā (1918–1940); analizēt māsu profesijas reorganizāciju un attīstības gaitu Latvijas PSR (1945–1991); ieskicēt māsu profesionālās darbības dažus aspektus neatkarīgajā Latvijā (1991–1999). Promocijas darba izstrādē izmantoti primārie avoti (arhīvu un muzeja doku-menti), sekundārie avoti (periodiskie izdevumi) un māsu profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti. Darba izstrādei izmantoti vēsturiski materiāli Latvijas arhīvu fondos Latvijas Valsts vēstures arhīvā un Latvijas Valsts arhīvā, arī zonālo arhīvu fondi: Ventspils Valsts zonālā arhīva, Cēsu Valsts zonālā arhīva un Daugavpils Valsts zonālā arhīva fondi. Māsu profesijas attīstības gaita Latvijā ir samēra maz pētīta. Lai noskaidrotu priestera Vincenta de Paula apvienības žēlsirdīgo māsu darbību Latvijas teritorijā, ņemts vērā arī Latgales vēsturiskais teritoriālais sadalījums, kā arī šo profesiju pārstāvju izcelsmes vieta. Līdz ar to materiāli tika meklēti Lietuvas Valsts vēstures arhīvā (Lietuvos Valstybes istorijos archyvas), Krakovas (Polija) vēstures arhīvā (Archiw panstwowego w Krakowie) un Baltkrievijas Nacionālajā vēstures arhīvā (Нацыя-нальны гiстарычны apхiy Бeларyсi). Darba izstrādei izmantoti arī Latvijas muzeju materiāli: P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Daugavpils novadpētniecības muzeja fondi. Analītiskā pārskata un dokumentu izlases laikā darba izstrādei identificēti 22 fondi, 24 apraksti un 78 arhīvu lietas. Darba izstrādei bija izmantota literatūra dažādās valodās: latviešu, vācu, poļu, krievu un angļu, kura šī pētījuma vajadzībai tika iztulkota latviešu valodā. Darbā izmantota kā galvenā metode vēsturiski aprakstošā un vēsturiski salīdzi-nošā un citas metodes: dokumentu kontentanalīze, klasifikācijas metode. Pēc uzdevumiem darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmā nodaļā tiek apskatīta un analizēta māsu profesijas attīstība līdz Pirmajam pasaules karam (1789–1914), kur parādīta priestera Vincenta de Paula apvienības žēlsirdīgo māsu, diakonisu un Krievijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu darbība. Otrā nodaļa veltīta māsu profesionālai darbībai Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā (1918–1940). Šajā nodaļā parādīta māsu profesijas reorganizācijas gaita, šīs profesijas mazākumtautību pārstāvju darbība, kā arī māsu profesijas reorganizācijas sākums padomju periodā. Trešajā nodaļā parādīta māsu profesionālā darbība padomju laikos (1945–1991). Ceturtā nodaļa veltīta māsu profesionālai darbībai valsts neatkarības laikā no 1991. līdz 1999. gadam.