Pēcdzemdību perioda depresijas simptomu izpausme saistībā ar dzemdību veidu

Abstract

Pētījuma mērķis: Noskaidrot pēcdzemdību depresijas simptomu izpausmi saistībā ar dzemdību veidu. Pētījuma aktualitāte: Nepieciešams iegūt datus par pēcdzemdību depresijas izplatības risku, tās diagnosticēšanu un novēršanu Latvijā. Hipotēze: Pastāv saistība starp dzemdību veidu un pēcdzemdību depresijas simptomu izpausmi. Pētījuma metode, instrumenti: Pētījuma metode – kvantitatīvs neeksperimentals salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma instruments - aptaujas anketa, kas sastāv no divām daļām. Anketas pirmajā daļā tika iekļauti jautājumi par sociālekonomiskajiem, psihoemocionālajiem faktoriem, anamnēzi un grūtniecībām, dzemdību norisi un pēcdzemdību periodu. Otrajā aptaujas daļā tika iekļauta Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala (Zande un Sebre, 2012). Dzemdību veids var noteikt to, kāda būs aprūpe un izglītošana, kas var būtiski novērst un samazināt pēcdzemdību depresijas simptomu risku izplatību. Pētījuma dalībnieki:Sievietes pēcdzemdību periodā vecumā no 16 – 44. Kritērijs dalībnieku atlasei bija pēcdzemdību periods no 1. – 8. pēcdzemdību nedēļai. Netika noteikti papildus atlases kritēriji, jo mērķis bija iegūt daudzveidīgus rezultātus, kas ļauteu labāk izvērtēt pēcdzemdību depresijas izplatību, kā arī tās ietekmējošus faktorus. Pētījumā tika iekļautas sievietes no dažādiem sociālajiem slāņiem, ar dažādiem ienākumiem, nodarbošanos, attiecību statusiem, bērnu skaitu ģimenē un ar dažādu grūtniecību un dzemdību anamnēzi. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Hipotēze - pastāv saistība starp dzemdību veidu un pēcdzemdību depresijas simptomu izpausmi, tika apstiprināta dotajā pētījumā. Kopumā pētījumā piedalījās 203 sievietes, no kurām dzemdību veids bija vaginālas dzemdības – 70,0% no kopēja dzemdību skaita, plānveida ķeizargrieziena operācija bija 11,2% gadījumu. Tika atklāts, ka no visām respondentēm (n=203) rezultāti atbilst normai 109 sievietēm, iekļaujas riska grupā 38, pastāv depresijas simptomi 56. No kopējā vaginālu dzemdību skaita noteikts, ka 14,9% (21) respondentu rezultāti uzrādīja augstu risku pēcdzemdību depresijai. Sievietēm, kuras dzemdību veids bija akūta ķeizargrieziena operācija, 76,2% (n=21) tika atklāti augsti depresijas simptomu rādītaji.Sievietēm, kuru dzemdību veids bija plānveida ķeizargrieziena operācija (n=24), 41,7% (n=10) uzrādīja augstu depresijas simptomu rezultātu. Sievietes, kuru dzemdību veids bija vaginālas dzemdības ar vakuumu (n=17), 52,7% (n=9) uzrādīja depresijas simptomu klātesamību. Iegūto rezultātu praktiskais pielietojums, nozīmība: Šis pētījums atklāj psihiskās veselības nozīmīgumu pēcdzemdību periodā, parāda, kāds ir pēcdzemdību depresijas simptomu izplatības risks Latvijā un kāda ir saistība ar dzemdību veidu. Ar šī pētījuma palīdzību aktualizēts jautājums par faktoriem, kuri var izraisīt pēcdzemdību depresiju, uzsvērta aprūpes personāla nozīme izglītošanā, diagnostikā un ārstēšanā.

Aim of the study: To find out the manifestation of postpartum depression symptoms in relation to the type of delivery. Relevance of the research: It is necessary to obtain data on the risk of the spread of postpartum depression, its diagnosis and prevention in Latvia. Hypothesis: There is a relationship between the type of delivery and the manifestation of postpartum depression symptoms. Research method, tools: Research method – quantitative non-experimental comparative cross-sectional study. The research instrument is a questionnaire. Questions about socioeconomic, psychoemotional factors, anamnesis and pregnancies, childbirth, and the postpartum period were included in the first par to the questionnaire The second part of the survey includes the Edinburgh Postnatal Depression Scale (Zande un Sebre, 2012). The type of delivery can determine what kind of care and education will be provided, which can significantly prevent and reduce the prevalence of the risks of postpartum depression symptoms. Study participants: Postpartum women aged 16 – 44. The criterion for the selection of participants was - the postpartum period from 1st to 8th postpartum week. No additional selection criteria were set, as the goal was to obtain diverse results that would allow for a better assessment of the prevalence of postpartum depression, as well as its influencing factors. Women from different social strata, with different income, occupation, relationship statuss, number of children in the family and with different historyof pregnancies and childbirth were included. The main results and conclusions of the study: Hypothesis - the relationship between childbirth and the manifestation of postpartum depression symptoms, wasconfirmed in the given study. In total, 203 women partivcipated in the study, of which the type of delivery was vaginal delivery in 70.0% of the total number of deliveries, elective caesarean section was 11.2% of cases. It was found that out of all the respondents (n=203), the results correspond to the norm for 109 women, 38 are in the risk group, 56 have persistent symptoms of depression. Of the total number of vaginal births, it was determined that 14.9% (21) of the respondents' results showed high postpartum depression. Among the women whose type of delivery was a severe caesarean section, 76.2% (n=21) of the respondents only revealed high levels of depressive symptoms. Among women whose mode of delivery was elective caesarean section (n=24),41.7% (n=10) showed a high depressive symptom score. Among women whose type of delivery was vaginal delivery with vacuum (n=17), 52.7% (n=9) showed the presence of depressive symptoms. Practical application of the obtained results, significance: This study reveals the state of mental health in the postpartum period, shows what is the risk of the spread of postpartum depression symptoms in Latvia and what is the relationship with the type of delivery. With the help of this study, the question of factors that can