Vecmāšu viedoklis par jēdzienu normālas dzemdības un viņu pieredze to aizsardzībā stacionārā, saistībā ar stacionāra dzemdību aprūpes protokoliem

Abstract

Darba mērķis: Pētīt vecmāšu viedokli par jēdzienu normālas dzemdības un viņu pieredzi to aizsardzībā stacionārā, saistībā ar stacionāra dzemdību aprūpes protokoliem. Pētījuma jautājums: Kāds ir vecmāšu viedoklis par jēdzienu normālas dzemdības un pieredze to aizsardzībā stacionārā, saistībā ar stacionāra dzemdību aprūpes protokoliem? Vairumā publikāciju jēdziens “normālas dzemdības” ir definēts, ka tās ir dzemdības, kurās nenotiek nekādas medicīniskas manipulācijas, vai tās ir minimālas (Ely et al., 2020). Neskatoties uz to, ka pierādījumi liecina par normālo dzemdību pozitīvo ietekmi uz māti un jaundzimušo, pēdējo 20 gadu laikā normālu dzemdību skaits ir samazinājies (Butler, 2017).Dzemdību stacionāros esošā kultūra ierobežo vecmāšu spēju praktizēt autonomi un atbalstīt sievietes normālās dzemdībās. Pētījumos vecmātes, kuras strādā dzemdību stacionāros, atzinušas, ka laika spiediens mēdz pamudināt agrīni iejaukties dzemdību procesā, veicot dažādas medicīniskas manipulācijas, kā arī dzemdību stacionāros esošās riska pārvaldības stratēģijas ietekmē vecmāšu spēju atbalstīt normālas dzemdības (Zinsser et al., 2016). Kvalitatīva pētījuma metode. Pētījumā piedalījās 9 dalībnieki. Dati tika ievākti, veicot daļēji strukturētas intervijas. Dati tika analizēti, izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzi, izdalītas tēmas un apakštēmas, veidojot kopsavilkumu. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Pēc dalībnieku sniegtajiem datiem var secināt, ka vecmātes definē normālas dzemdības kā dabiski sākušās dzemdības, kas sākušās laikā no 37 grūtniecības nedēļas līdz 42 grūtniecības nedēļai, bez nepamatotu medicīnisku manipulāciju veikšanas. Vecmātes uzskata, ka, lai dzemdības kvalificētu kā normālas, liela nozīme ir jaundzimušā labsajūtai un veselības stāvoklim pēc dzemdībām. Pie medicīniskām manipulācijām, kuras tiek uzskatītas par normālu dzemdību sastāvdaļu, ir amniotomija, epiziotomija, dzemdību darbības stimulēšana ar oksitocīnu, kā arī farmakoloģiskās sāpju mazināšanas metodes, kā epidurālā analgēzija un opioīdi. I un II pakāpes starpenes plīsumus vecmātes atzīst par normālu dzemdību sastāvdaļu. Vecmātēm praksē ir svarīgi nodrošināt normālu dzemdību norisi, viņas to veic, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, pilnvērtīgu un efektīvu komunikāciju un veicot individuālu aprūpi. Pētījuma rezultāti liecina, ka dzemdību aprūpes protokoli un vadlīnijas negatīvi ietekmē dzemdību procesa norisi, kaut gan protokoli un vadlīnijas palīdz pilnvērtīgi izvērtēt dzemdību norisi un palīdz savlaicīgi atklāt novirzi no normas, tie arī palielina medicīnisku manipulāciju veikšanas nepieciešamību dzemdībās. Bakalaura darbs sastāv no 39 lappusēm un 4 pielikumiem, darbā izmantoti 35 informācijas avoti, ir 5 nodaļas, secinājumi un priekšlikumi.

Aim of the paper: To study midwives’ opinions about the concept of normal childbirth and their experience in defense of it in the hospital, in relation with the labour care protocols of hospital. Research question - What is the opinion of midwives about the concept of normal childbirth and their experience in defense of it in the hospital, in connection with the labour care protocols of hospital childbirth care? In most publications, the concept of “normal birth” is defined as birth with minimal or no medical intervention (Ely et al., 2020). Despite evidence showing the positive effects of normal birth on mother and newborn, the number of normal births has declined over the past 20 years (Butler, 2017). The culture of maternity units limits the midwives' ability to practice autonomously and support women in normal births. In research, hospital-based midwives have acknowledged that time pressures tend to encourage early intervention in the birth process, and risk management strategies in hospitals affect midwives' ability to support normal births (Zinsser et al., 2016). Qualitative research method. 9 participants participated in the study. Data were collected by conducting semi-structured interviews, themes and sub-themes were distinguished, and summaries were created. Main results and conclusions of the research: According to the data provided by the participants, it can be concluded that midwives define a normal birth as a birth that began naturally between 37 weeks of pregnancy and 42 weeks of pregnancy, without performing unreasonable medical manipulations. Midwives believe that in order to qualify the birth as normal, the well-being and health status of the newborn after birth is of great importance. Medical manipulations that are considered part of a normal birth include amniotomy, episiotomy, stimulation of labour with oxytocin, as well as pharmacological pain relief methods such as epidural analgesia and opioids. Grade I and II perineal tears are recognized by midwives as part of a normal birth. In practice, it is important for midwives to ensure a normal course of childbirth, they do this by ensuring a respectful attitude, full and effective communication and providing individual care. The results of the study show that birth care protocols and guidelines have a negative impact on the delivery process, although protocols and guidelines help to fully assess the delivery process and help detect deviations from the norm in time, they also increase the need for medical manipulations during delivery. The bachelor's thesis consists of 39 pages and 4 appendices, the work uses 35 sources of information, contains 5 chapters, conclusions, and proposals.