Vecmāšu pieredze saistībā ar savstarpējo komunikāciju starp vecmāti un ārstu

Abstract

Anotācija Darba nosaukums: Vecmāšu pieredze saistībā ar savstarpējo komunikāciju starp vecmāti un ārstu. Ievads: Lai arī vecmātēm lielāko daļu laika ir jāstrādā autonomi, koncentrējoties uz pozitīviem aprūpes rezultātiem, dzemdību laikā komplikāciju gadījumā viņām jākonsultējas ar ārstu, kas novestu pie kopīga lēmuma pieņemšanas, tādējādi panākot drošu aprūpi. Saskarsmei starp šīm profesionālajām grupām ir nepieciešama liela apņemšanās attiecībā uz laika ziņā kritisku un precīzu informācijas apmaiņu (Schmiedhofer et al, 2021). Ārstu dominēšana, kā arī konflikti par profesionālajām robežām un darbības jomām praksē, šķiet, ir veicinājusi tieši pretējo efektīvai sadarbībai. Tādi trūkumi kā kopīgas aprūpes standarti un neuzticēšanās negatīvi ietekmē pacienta aprūpi un savstarpējo sadarbību. Abām profesijām varētu šķist loģiski nodrošināt uz pacientu orientētu aprūpi, daloties mērķos un vīzijās, un dokumentācijā, praktizējot tajā pašā profesionālajā kopienā un tiekšanos pēc patiesas starp-profesionālas sadarbības (Van der Lee et al, 2014). Vecmātes pauž bažas, ka daži dzemdību speciālisti, ar kuriem jāsadarbojas, nesaprot vai nenovērtē viņu prakses apjomu vai unikālās zināšanas, un daudzas vecmātes to uztver kā necieņas izrādīšanu. Ir pierādīts, ka efektīva sadarbība starp vecmātēm un ārstiem dzemdību nodaļās, uzlabo dzemdību rezultātus un aprūpes kvalitāti (Adeyemo et al, 2022). Pētījuma jautājums: Kāda ir vecmāšu pieredze saistībā ar savstarpējo komunikāciju starp vecmāti un ārstu, strādājot dzemdību aprūpē? Darba mērķis: Pētīt, kāda ir vecmāšu pieredze saistībā ar savstarpējo komunikāciju starp vecmāti un ārstu, strādājot dzemdību aprūpē. Metode un instruments: Kvalitatīvs pētījuma dizains, fenomenoloģija. Instruments, kuru izmanto pētījumā ir darba autores izveidoti četrpadsmit daļēji strukturētas intervijas jautājumi, kas veidoti balstoties uz teorijām par savstarpējo komunikāciju starp vecmāti un ārstu sniedzot dzemdību palīdzību. Kopumā pētījumā piedalījās desmit respondenti. Pētījuma formālais raksturojums: 42 lpp, 2 tabulas, 1 attēls, 26 literatūras avoti, 3 pielikumi. Rezultāti: Interviju atbildes tika sadalītas 30 kategorijās, 20 apakštēmās un 8 tēmās. Tika atklātas sekojošas vienotas tēmas: dažādi komunikāciju veidi, īpatnības starp vecmāti un ārstu strādājot dzemdību aprūpē; komunikāciju ietekmējoši faktori starp vecmāti un ārstu; savstarpējā komunikācija saistībā ar ordināciju un informācijas nodošanu; ieklausīšanās vecmātes profesionālajā viedoklī; cieņpilnas un efektīvas savstarpējās komunikācijas nodrošināšana sniedzot dzemdību palīdzību; komunikācija saistība ar darba organizāciju un intensivitāti; komunikāciju nesaskaņu risināšana; komunikācija starp ārstu un vecmāti. Secinājumi: Vairākums vecmāšu, strādājot dzemdību aprūpē ir piedzīvojušas komunikācijas epizodes, kur ir nācies saskarties ar necienīgu, aizskarošu attieksmi no ārsta puses. Vecmāšu pieredzē, komunikāciju ietekmējoši faktori ir: augsti stresa apstākļi darba vidē

Abstract Title: Experience of midwives in intercommunication between midwife and doctor. Introduction: Although midwives must work autonomously most of the time, focusing on positive outcomes, in case of complications during childbirth, they should consult with the doctor, which would lead to a shared decision, thus achieving safe care. Communication between these professional groups requires a high commitment to time-critical and accurate information sharing (Schmiedhofer et al, 2021). The dominance of physicians, as well as disputes over professional boundaries and scopes of practice, seem to have fostered the exact opposite of good collaboration. Deficiencies such as shared standards of care and mistrust negatively impact patient care and interpersonal collaboration. It would seem logical for both professions to provide patient-centered care by sharing goals and visions and documentation, practicing in the same professional community, and striving for true interprofessional collaboration (Van der Lee et al, 2014). Midwives express concern that some of the obstetricians they work with do not understand or appreciate their scope of practice or unique expertise, and many midwives see this as disrespect. Effective collaboration between midwives and doctors in maternity wards has been shown to improve delivery outcomes and quality of care (Adeyemo et al, 2022). Research question: What is the experience of midwives in relation to mutual communication between midwife and doctor working in maternity care? The aim of the work: To study the midwives' experience in relation to mutual communication between the midwife and the doctor while working in maternity care. Methods and tools: Qualitative research design, phenomenology. The tool used in the study is fourteen semi-structured interview questions created by the author, based on theories. In total, ten respondents participated in the study. Formal description of the study: 42 pages, 2 tables, 1 image, 26 used sources, 3 appendices. Results: The interview responses were divided into 30 categories, 20 subthemes and 8 themes. The following common themes were discovered: different types of communication, peculiarities between a midwife and a doctor when working in maternity care; factors affecting communication between midwife and doctor; mutual communication related to ordination and transfer of information; taking into account the midwife's professional opinion; ensuring respectful and effective mutual communication when providing birth assistance; communication related to work organization and intensity; resolving communication conflicts; communication between doctor and midwife. Findings of the study: The majority of midwives, while working in maternity care, have experienced episodes of communication where they had to face disrespectful, offensive behavior from the doctor. In the experience of midwives, factors affecting communication are: high stress conditions in the work environment