Hronisku pacientu izglītošanas metodes par uztura ierobežojumiem, ģimenes ārstu māsu praksē

Abstract

Darba mērķis: Noskaidrot, vai pastāv korelācija (kāda sakritība), starp vizuālas un audiālas izglītošanas metodi, atkarībā no ģimenes ārstu prakses, māsu darba stāža. Darba uzdevumi: 1. Noskaidrot, cik procentuāli daudz ģimenes ārstu māsas, kuru darba stāžs ir mazāks par 5 gadiem, pacientus labāk izvēlās izglītot ar audiāli uztverošu informāciju; 2. Noskaidrot, cik procentuāli daudz ģimenes ārstu māsas, kuru darba stāžs ir lielāks par 5 gadiem, pacientus labāk izvēlās izglītot ar audiāli uztverošu informāciju; 3. Noskaidrot, cik procentuāli daudz ģimenes ārstu māsas, kuru darba stāžs ir mazāks par 5 gadiem, pacientus labāk izvēlās izglītot ar vizuāli uztverošu informāciju; 4. Noskaidrot, cik procentuāli daudz ģimenes ārstu māsas, kuru darba stāžs ir lielāks par 5 gadiem, pacientus labāk izvēlās izglītot ar vizuāli uztverošu informāciju; 5. Salīdzināt ģimenes ārstu māsu izglītošanas metodžu korelāciju hroniskiem nieru vai sirds mazspējas pacientiem par uztura ierobežojumiem. Datu analīzes metodes:aprakstošā statistika, kur iegūtie dati tiks apkopoti grafikos un tabulās. Salīdzināšanas tests – t-kritērijs, kā arī Pīrsona korelācijas koeficients. Darba hipotēze: Pieaugot ģimenes ārstu prakses māsu darba stāžam, ģimenes ārstu prakses māsas izvēlās pacientus izglītot vairāk audiāli nekā vizuāli. Atslēgas vārdi: hroniska sirds mazspēja, hroniska nieru mazspēja, pacientu izglītošana, DASH, vidusjūras diēta, minerālvielas, fosfors, nātrijs, kalcijs, kālijs. Darba struktūra: ievads, teorētiskā daļa, kurā ir 6 nodaļas un 9 apakšnodaļas, praktiskā daļa, kurā ir - nodaļa, secinājumi, literatūras avotu saraksts. Darbs satur 22 lpp., 33 literatūras avotus. Sasniegtie rezultāti un secinājumi: 1. Lielākajai daļai respondentu galvenais, kvalitatīvas izglītošanas faktors ir laika trūkums. 2. Respondenti ar lielāku darba stāžu jūtas pārliecinātāki par savām izglītošanas prasmēm, kā arī izmanto izglītošanas procesā vairāk literatūru, kas ir balstīta uz zinātniskiem pētījumiem. 3. Abu respondentu grupas pārsvarā pacientus izglīto audiāli, taču respondenti ar lielāku darba stāžu to dara procentuāli nedaudz mazāk, nekā respondenti, kuru darba stāžš ir mazāks par pieciem gadiem. 4. Abas respondentu grupas nejūtas pilnībā pārliecinātas par to, ka pacientus vajadzētu izglītot vairāk vizuāli nekā audiāli, jo to piekopj ikdienā. 5. Hipotēze neapstiprinājās, jo lai arī dati, attiecībā uz izglītošanas veidu bija ļoti līdzīgi, respondentiem ar darba stāžu virs 5 gadiem, izglītošana ar vizuālām metodēm bija salīdzinoši izplatītāka izglītošanas metode

The purpose of the work: To find out whether there is a correlation (a certain coincidence) between the visual and audio education method, depending on the practice of family doctors, the seniority of nurses. Work tasks: 1. To find out what percentage of family physician nurses with less than 5 years of experience prefer to educate patients with audial perceptive information; 2. To find out what percentage of family doctor nurses with more than 5 years of experience prefer to educate the patient with audial perceptive information; 3. To find out what percentage of family physician nurses with less than 5 years of experience prefer to educate the patient with visually perceptive information; 4. To find out what percentage of family physician nurses with more than 5 years of experience prefer to educate the patient with visually perceptive information; 5. To compare the correlation of methods of education of nurses of family doctors for chronic kidney or heart failure patients about nutritional restrictions. Methods of data analysis: descriptive statistics, where the obtained data will be summarized in graphics and tables. Comparison tests – t-test, as well as Pearson's correlation coefficient. Work hypothesis: As nurses increase in seniority, nurses choose to educate patients more audial than visually. Keywords: chronic heart failure, chronic renal failure, patient education, DASH, Mediterranean diet, minerals, phosphorus, sodium, calcium, potassium. Work structure: introduction, the theoretical part, consisting of 6 chapter and 9 suledivisions, practical part with - chapter, conclusions, list of literature sources. The work contains 22 pages, 33 source of literature. Achieved results and conclusions: 1. For the majority of respondents, the main factor of quality education is lack of time. 2. Respondents with longer working experience feel more confident about their teaching skills, and also use more literature in the teaching process that is based on scientific research. 3. The groups of both respondents mostly educate patients with audio methods, but respondents with more work experience do it in percentage slightly less than respondents with less than five years of work experience. 4. Both groups of respondents do not feel completely convinced that patients should be educated more visually than with audio method, as it is practiced on a daily basis. 5. The hypothesis was not confirmed, because although the data regarding the type of education were very similar, for respondents with more than 5 years of work experience, education with visual methods was a relatively more common method of education