Pašaprūpes un līdzdalības novērtējums hronisko pacientu aprūpes nodaļā

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Pašaprūpes un līdzdalības novērtējums hronisko pacientu aprūpes nodaļā Bakalaura darba autore: Paula Grundmane, Rehabilitācijas fakultātes studiju programmas “Ergoterapija” 4.kursa studente. Pētījuma aktualitāte: Hroniskas slimības ir ilgstošas un parasti lēni progresējošas. Tām progresējot, laika gaitā notiek fizisko spēju pasliktināšanās, kas var ierobežot spēju veikt ikdienas aktivitātes (Edemekong et al., 2022). Klientu līdzdalības ierobežojumu dēļ, novērtēšana ir svarīga stacionārās rehabilitācijas kontekstā (Darzins et al., 2016). Ergoterapijas loma terapijas procesā ir būtiska, lai uzturētu funkcionālo līmeni vai palēninātu funkcionālās samazināšanās ātrumu (ACI, b.g). Pētījuma mērķis: noskaidrot ikdienas aktivitātes līdzdalības ierobežojumu izmaiņas dinamikā hronisko pacientu aprūpes nodaļā. Metodes: dalībnieki ir pacienti hroniskās aprūpes nodaļā. Tiek veikta pecientu novērtēšana dinamikā – terapijas sākumā un noslēgumā. Pielietoti novērtēšanas instrumenti - Pašaprūpes līdzdalības un resursu novērtējums (PC-PART) (Darzins et al., 2004)(Mikulāne, Seržāne et al., 2018) un Monreālas kognitīvo funkciju izvērtējums (MoCA) (Nasreddine, 2005). Iegūtie dati analizēti ar aprakstošu statistiku, pielietota programmatūra IBM SPSS. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 15 pacienti, vairākums vīrieši (53,3%), vidējais dalībnieku vecums 69,73 gadi, biežākā vecuma grupa 80-90 gadi. 73,3% pacientu (n=11) pamatdiagnoze ir asisnrites sistēmas slimības. Lielākajai daļai pacientu (n=9) ir kognitīvo funkciju traucējumi (MoCA <26). Pirmreizējās un atkārtotās PC-PART novērtēšanas rezultāti analizēti, izmantojot pāru t-testu: vidējais rezultāts ir samazinājies no 7,27 uz 5,93. Starp PC-PART un MoCA iegūtos rezultātus, starptiem pastāv ļoti vāja sakarība (Spīrmena rangu korelācija, r=0,027, p=0,928). Secinājumi: Pacientiem, kuri saņem hronisko pacientu aprūpi, ir līdzdalības ierobežojumi pašaprūpes un citās ikdienas aktivitātēs. Kognitīvo funkciju pasliktināšanās neietekmē funkcionēšanu un dalību aktivitātēs. Saņemot hronisko pacientu aprūpi, tiek saglabāts esošais funkcionēšanas līmenis vai uzlabots funkcionēšanas stāvoklis, kā rezultātā tiek veicināta dalība pašaprūpes un citās ikdienas aktivitātēs. Atslēgas vārdi: ergoterapija, Pašaprūpes un līdzdalības novērtējums, hroniskas saslimšanas

Title of bachelour thesis: Personal Care Participation Assesment in a chronic care unit Author of bachelour thesis: Paula Grundmane, student of 4.th study year, study programm “Occupational Therapy”, Faculty of Rehabilitation Background: Chronic diseases are long-lasting and usually slowly progressive. As they progress, it can limit the ability to perform daily activities (Edemekong et al., 2022). Due to participation limitations, assessment is important in the context of inpatient rehabilitation (Darzins et al., 2016). The role of occupational therapy in the therapy process is essential to maintain the functional level or slow down the rate of functional decline (ACI, b.g). Aim of the study: to find out the dynamics of changes in daily activity participation restrictions in the chronic care unit. Methods: participants are patients in a chronic care unit. The dynamics of patient assessment is carried out - at the beginning and end of therapy. Applied assessment tools - Personal Care Participation Assessment and Recourse Tool (PC-PART) (Darzins et al., 2004) and Montreal Cognitive Assessment (MoCA) (Nasreddine, 2005). The obtained data are analyzed with descriptive statistics, IBM SPSS Statistics software will be used. Results: 15 patients participated in the study, the majority were men (53.3%), average age of the participants is 69.73 years, the most common age group is 80-90 years. The basic diagnosis of 73.3% of patients (n=11) is diseases of the circulatory system. The majority of patients (n=9) have cognitive impairment (MoCA <26). The results of the first and repeated PC-PART were analyzed using a paired t-test: mean score decreased from 7.27 to 5.93, indicating a decrease in unmet needs that limit participation in self-care and activities of daily living. There is a very weak correlation between the results of PC-PART and the MoCA test (Spearman's rank correlation, r=0.027, p=0.928). Conclusions: Patients receiving chronic care have limitations in participation in self-care and other daily activities. Deterioration of cognitive function does not affect functioning and participation in activities. When chronic patients receive care, existing levels of functioning are maintained or functional status is improved, resulting in increased participation in self-care and other activities of daily living. Key words: occupational therapy, Personal Care Participation Assesment, chronic illness