Pacientu pieredze iesaistoties pielāgotās fiziskās aktivitātēs Latvijas kontekstā

Abstract

Nosaukums: Pacientu pieredze iesaistoties pielāgotās fiziskās aktivitātēs Latvijas kontekstā. Autore: RSU studiju programmas ergoterapija IV kursa studente Evelīna Laila Gegerniece. Aktualitāte: Zināms, ka fiziskām aktivitātēm ir pozitīva ietekme uz vispārējo veselību, taču Latvijā ar tām nodarbojas tikai 9,5% pieaugušo. Novērots, ka personām ar funkcionēšanas traucējumiem ir zemāks iesaistes līmenis fiziskajās aktivitātēs. Pielāgotās fiziskās aktivitātes (PFA) veicina pilnvērtīgu dalību fiziskajās aktivitātēs personām ar funkcionēšanas traucējumiem, veicot nepieciešamos pielāgojumus. Pasaulē un Latvijā publicētie pētījumi par personu samazināto iesaisti PFA ir ierobežoti. Viena no Latvijas sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam ir papildināt pētījumu skaitu PFA jomā, tādēļ nepieciešams izpētīt pacientu pieredzi iesaistoties PFA, kā arī noskaidrot pacientu viedokli par iesaistes veicinošiem un kavējošiem faktoriem. Pētījuma mērķis: Izpētīt pacientu pieredzi iesaistoties pielāgotās fiziskās aktivitātēs. Pētījuma dizains: Kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums. Pētījuma dalībnieki: 16 pacienti no trīs dažādām iestādēm/organizācijām, kas īsteno PFA Latvijā. Datu ieguves metodes: Informācijas ievākšanai izmantotas fokusgrupu (FG) diskusijas, kas veiktas pēc iepriekš sastādītām FG vadlīnijām – daļēji strukturēta scenārija. FG vadlīniju jautājumi sastādīti balstoties uz “Do-Live-Well” modeļa struktūras (Moll et al., 2014). Procedūra un datu analīze: Tika veiktas trīs FG diskusijas, kuru ilgums bija 52:52, 30:24, 01:16:29. Veikta diskusiju transkripcija un transkriptu kontentanalīze pēc induktīvās pieejas. Rezultāti: Iegūta informācija par pacientu pieredzi iesaistoties PFA. Noskaidrots, ka personas daļēji izprot PFA jēdzienu – grūtības nosaukt PFA veidus. Par jēdzienu visbiežāk tika uzzināts tikai pēc saslimšanas vai traumas, tādēļ dalībnieki uzskata, ka arī citi Latvijas iedzīvotāji ir maz informēti par PFA. Pausts viedoklis, ka PFA iesaistes iespējas Latvijā ir ierobežotas un nav pieejama pietiekama informācija. Neskatoties uz to, ka personas nosauc pozitīvus veselības un labklājības ieguvumus, piemēram, fizisko darbaspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanos, tomēr iesaiste PFA nav pietiekama. Iesaisti PFA ietekmē dažādi ārējie un iekšējie faktori. Secinājumi: Pacienti uzskata, ka Latvijā iedzīvotāji ir maz informēti par PFA. Pacienti nepietiekami bieži iesaistās PFA, lai gan novēroti pozitīvi veselības un labklājības iznākumi. Iesaisti PFA ietekmē vairāki faktori – personīgie, vides, finansiālie, politiskie faktori. Secināts, ka nepieciešama informācijas aktualizēšana, PFA pieejamības iespēju uzlabošana un popularizēšana.

Title: Experience of patients engaging in adapted physical activities in Latvia. Author: RSU Occupational Therapy 4th year student Evelina Laila Gegerniece. Background: It is known that physical activities have a positive effect on general health, but only 9.5% of adults in Latvia engage in them. Persons with functional impairments have a lower level of involvement in physical activities. Adapted physical activities (APA) promote full participation in physical activities for persons with functional impairments by making the necessary adjustments. There are limited studies published in the world and in Latvia on the involvement of individuals in APA. Latvian sports policy guidelines for the year 2022-2027 are to increase the number of studies in the field of APA. Therefore, it is necessary to research patient's experience engaging in APA, as well as to find out the patients' opinions about factors promoting and hindering participation. Aim of the study: To investigate patients' experience of engaging in adapted physical activities. Research design: Qualitative phenomenological study. Participants: 16 patients from three institutions/organizations that implement APA in Latvia. Methods: Focus group discussions were used to collect information. They were conducted according to previously compiled guidelines – a semi-structured scenario. The questions were compiled based on the structure of the "Do-Live-Well" model (Moll et al., 2014). Procedure and data analysis: Three focus group discussions were conducted (duration: 52:52, 30:24, 01:16:29). Discussion transcription and inductive content analysis were carried out. Results: Patients’ experiences engaging in APA were obtained. It was found that people only partially understand the concept of APA – difficulty naming types of APA. The concept was most often learned only after illness or injury. Therefore, participants believe that other Latvian residents are also poorly informed about APA. Patients expressed that APA involvement opportunities in Latvia are limited and insufficient information is available. Despite citing positive health and well-being benefits, e. g. physical capacity and quality of life, patients’ engagement in APA is not sufficient. Various external and internal factors influence the involvement in APA. Conclusion: Patients believe that the Latvian population is poorly informed about APA. Patients do not engage in APA often enough, although positive health and well-being outcomes have been observed. Personal, environmental, financial, and political factors influence APA participation. In conclusion, there is a need to update information, improve and popularize APA opportunities.