Ārstniecības personu un pacientu viedoklis par attālinātiem rehabilitācijas pakalpojumiem

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Ārstniecības personu un pacientu viedoklis par attālinātiem rehabilitācijas pakalpojumiem Bakalaura autors: Elza Zapoļska, Rehabilitācijas fakultātes, profesionālā bakalaura studiju programmas ‘’Ergoterapija’’ 4. studiju gada studente. Aktualitāte: mūsdienās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana tiešsaistē ir atzīta par pieņemamu un efektīvu pakalpojumu sniegšanas metodi. Covid -19 pandēmijas ietekmē tiešsaistes pakalpojumi ir kļuvuši par nepieciešamību un šo metodi rehabilitācijas speciālisti kopš 2020. gada sāka plaši lietot daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā. Pētījuma mērķis: noskaidrot un analizēt ārstniecības personu un pacientu viedokli par attālinātiem rehabilitācijas pakalpojumiem. Pētījuma metodes: Dizains: Kvalitatīvs stāstījuma pētījums. Dalībnieki: X ārstniecības iestādes, kura sniedz attālinātās rehabilitācijas pakalpojumus speciālisti un pacienti: trīs ārstniecības personas, kas snieguši rehabilitācijas pakalpojumu tiešsaistē, spēj stāstīt, rakstīt un lasīt latviešu valodā un četri pacienti, kuri saņēmuši rehabilitācijas pakalpojumu tiešsaistē, spēj stāstīt un lasīt latviešu valodā. Instruments: Datu iegūšanai tika veiktas padziļinātas intervijas. Procedūra un datu analīze: Tika veikta stāstījumu - padziļinātu interviju satura analīze, izmantojot deduktīvo analīzes metodi. Pētījuma rezultāti: pētījuma dalībnieki uzskatīja, ka attālinātā rehabilitācija ir sasniedzamāka, pieejamāka un ērtāka salīdzinot ar klātienes pakalpojumu ārstniecības iestādē. Tāpat par svarīgu attālinātās rehabilitācijas aspektu tiek uzskatīta pacientu aprūpes nepārtrauktība un uz personu vērsta aprūpe. Secinājumi: visi pētījuma dalībnieki gan ārstniecības personas, gan pacienti atzīmēja attālinātās rehabilitācijas nepieciešamību un tās attīstības perspektīvas. Pētījuma dalībnieki vairākumā gadījumu nosauca šādas attālinātās rehabilitācijas pozitīvās iezīmes: ārstniecības personas minēja, ka pakalpojumu iespējams saņemt tūlīt, intensīvi un tiek nodrošināta terapijas nepārtrauktība; pacienti savukārt uzsvēra iespēju pakalpojumu saņemt mājas vidē, ērtā laikā, bez nepieciešamības doties pie speciālista. Pētījuma dalībnieki vairākumā gadījumu nosauca šādas attālinātās rehabilitācijas negatīvās iezīmes: ārstniecības personas norādīja, ka attālinātās rehabilitācijas pakalpojums prasa atbilstošas datorprasmes gan pakalpojuma sniedzējam, gan pakalpojuma saņēmējam, ir nepieciešama telpa nodarbībām pacienta mājās; speciālistam nepieciešamības gadījumā nav iespējas veikt pilnvērtīgu fizisku pacienta izmeklēšanu; pacienti kā ierobežojumus minēja rehabilitācijas aprīkojuma trūkumu mājas vidē, atbilstošu datorprasmju trūkumu un vecumu, kā ierobežojošu.

ANNOTATION Title of bachelor thesis: The opinion of medical practitioners and patients about the remote rehabilitation services. Author: Elza Zapoļska, fourth – year Occupational Therapy student, Faculty of Rehabilitation. Background: Nowadays, accessing remote rehabilitation services is recognized to be acceptable and efficient method of service delivery. As a result of the Covid -19 pandemic, remote rehabilitation services became a necessity and this method became widely used by rehabilitation professionals in many countries, including Latvia. The aim of study: Find out and analyse the opinions of functional specialists and patients about remote rehabilitation services.

Methods: Design: Qualitative research method Participants: X Treatment facility providing remote rehabilitation services Specialists and patients: three medical practitioners who have provided rehabilitation services online are able to speak, write and read in Latvian and four patients who have received an online rehabilitation service are able to speak and read in Latvian. Tool: In-depth interviews were carried out to obtain the data. Procedure and data analysis: A content analysis of the narrative in-depth interviews was carried out using the deductive method of analysis.

Results: study participants believe that remote rehabilitation is more accessible, affordable and convenient compared to face-to-face service in a medical institution. Continuity of patient care and patient-centered care are also considered important aspects of remote rehabilitation.

Conclusion: all study participants, both medical practitioners and patients, noted the need for remote rehabilitation and its development prospects. In most cases, the research participants mentioned the following positive features of remote rehabilitation: medical personnel mentioned that the service can be received immediately, intensively and continuity of therapy is ensured; patients, on the other hand, emphasized the possibility of receiving the service at home, at a convenient time, without the need to go to a specialist. In most cases, the research participants named the following negative features of remote rehabilitation: medical personnel stated that the remote rehabilitation service requires appropriate computer skills for both the service provider and the service recipient, a space for classes in the patient's home is needed; if necessary, the specialist does not have the opportunity to perform a full-fledged physical examination of the patient; patients cited lack of rehabilitation equipment in the home environment, lack of adequate computer skills and age as limitations.