Ergoterapeitu pašvērtējums par zināšanām un prasmju atbilstību pacientu vajadzībām un gatavība sniegt atbalstu seksualitātes un seksuālās veselības problēmu risināšanā Latvijā

Abstract

Nosaukums: Ergoterapeitu pašvērtējums par zināšanām un prasmju atbilstību pacientu vajadzībām un gatavība sniegt atbalstu seksualitātes un seksuālās veselības problēmu risināšanā Latvijā. Aktualitāte: seksualitāte aptver visas ikdienas aktivitāšu jomas un plaši ietekmē aktivitāšu veikšanu. Ergoterapeiti neiniciē sarunu par seksualitāti un seksuālo veselību pat tad, ja pacients potenciāli saskaras ar aktivitāšu veikšanas grūtībām. Latvijā ergoterapeiti nepārrunā šo tēmu, jo ir nepietiekama izglītība un kompetences trūkums. Pētījuma mērķis: noskaidrot, ar kādām grūtībām saskaras pacients/klients saistībā ar seksualitāti un seksuālo veselību, un izzināt ergoterapeitu zināšanu un prasmju atbilstību pacientu vajadzībām un gatavību sniegt atbalstu seksualitātes un seksuālās veselības problēmu risināšanā. Pētījuma jautājums: ar kādām grūtībām saskaras pacients/klients ķermeņu funkciju, struktūru, aktivitāšu un dalības, vides un personālo faktoru līmenī saistībā ar seksualitāti un seksuālo veselību? Pētījuma hipotēze: ergoterapeiti Latvijā nav gatavi pacientiem sniegt atbilstošas intervences seksualitātes un seksuālās veselības jautājumu risināšanā zināšanu un prasmju trūkuma dēļ. Metodoloģija: veiktais pētījums ir jauta tipa. Kvalitatīvā daļa veikta kā darbības pētījums, kurā tika veiktas daļēji strukturētas intervijas. No iegūtajiem kvalitatīvajiem datiem tika izveidota elektroniska anketa. Kvantitatīvā daļa īstenota kā neeksperimentālais aprakstošais šķērsgriezuma pētījums. Rezultāti: seksualitātes un seksuālās veselības jautājumu risināšanai ir svarīgas ergoterapeitu zināšanas un sarunas iniciēšanas prasmes, kā arī atvērtība un gatavība šo jautājumu ietvert rehabilitācijas procesā. Ergoterapeitu zināšanas par seksualitāti un seksuālo veselību ergoterapijas kontekstā ir vidējas. Zemāka gatavība un prasmes atvērti runāt par seksualitāti un seksuālo veselību ir saistītas ar zemāku ergoterapeitu izglītības līmeni par seksualitāti un seksuālo veselību kopumā. Secinājumi: seksualitātes un seksuālās veselības kontekstā pacienti/klienti saskaras ar noraidošu sabiedrības attieksmi, veselības aprūpes speciālistu nepietiekamo izglītības un kompetences līmeni, kā arī speciālistu izvairīšanos no sarunas iniciēšanas un vadīšanas. Ergoterapeitiem ir nepieciešamas papildus zināšanas par seksualitātes un seksuālās veselības jautājumu risināšanu ergoterapijas kontekstā, lai pacientiem sniegtu atbilstošas intervences.

Title: Occupational therapists' self-assessment on their knowledge and skill adequacy regarding patient needs and their readiness to provide support in solving problems relating to sexuality and sexual health in Latvia. Background: sexuality covers all areas of daily activity and widely affects the performance of activities. Occupational therapists do not initiate conversations about sexuality and sexual health, even when patients are potentially experiencing difficulties carrying out the activities. In Latvia occupational therapists do not discuss this topic because of insufficient education and lack of competence. Aim of the study: identify the difficulties faced by the patient/client regarding sexuality and sexual health and identify the relevance of the knowledge and skills of occupational therapists to patients' needs and their readiness to provide support in solving problems relating to sexuality and sexual health. Research question: What difficulties does the patient/client face regarding body functions, structures, activities and participation, environment, and personal factors related to sexuality and sexual health? Hypothesis: occupational therapists in Latvia are not prepared to provide adequate interventions to patients when addressing sexuality and sexual health issues due to a lack of knowledge and skills. Methods: the study conducted is of mixed study type. The qualitative part was carried out as an action study where partly structured interviews were performed. An electronic questionnaire was created based on the obtained qualitative data. Quantitative part was carried out as a non-experimental descriptive cross-sectional study. Results: knowledge and conversation initiation skills of occupational therapists, as well as openness and willingness to embrace the issue are important when addressing sexuality and sexual health issues in the rehabilitation process. Occupational therapists' knowledge of sexuality and sexual health is moderate in the context of occupational therapy. Lower readiness and skills to speak openly about sexuality and sexual health are associated with lower levels of occupational therapists’ education on sexuality and sexual health in general. Conclusions: in the context of sexuality and sexual health, patients/clients face a dismissive attitude from society, insufficient levels of education and incompetence of healthcare professionals, and the avoidance of initiating and conducting a conversation by specialists. Occupational therapists need additional knowledge of addressing sexuality and sexual health issues in the context of occupational therapy to provide appropriate interventions to patients.