Virtuālās realitātes metodes efektivitāte pacientiem pēc insulta augšējo ekstremitāšu motoro funkciju uzlabošanai: darbības jomu noteikšanas pārskats

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Virtuālās realitātes metodes efektivitāte pacientiem pēc insulta augšējo ekstremitāšu motoro funkciju uzlabošanai: darbības jomu noteikšanas pārskats. Bakalaura darba autore: Sofija Kvernadze, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes studiju programmas “Ergoterapija” 4. studiju gada studente. Bakalaura darba mērķis: Identificēt pierādījumus virtuālās realitātes metodes efektivitātei pacientiem pēc insulta augšējo ekstremitāšu motoro funkciju uzlabošanai. Pētījuma jautājums: Kādi ir pieejamie pierādījumi virtuālās realitātes metodes efektivitātei augšējo ekstremitāšu motoro funkciju uzlabošanai pacientiem pēc pārciesta insulta? Pētījuma metodes: Datu ievākšanai, zinātnisku publikāciju meklēšana tika veikta četrās datu bāzēs – EBSCOhost, PubMed, ProQuest, ClinicalKey. Tiek izvēlētas zinātniskas publikācijas, kas publicētas laika posmā no 2013. līdz 2023. gadam, pieejamas pilnā teksta versijā angļu valodā un kas atbilst iepriekš izveidotajiem atslēgas vārdiem. Literatūras avotu atlase tika veikta pēc PRISMA extension for scoping reviews (PRISMA-ScR) (Tricco et al., 2018). Rezultāti: Darbības jomu noteikšanas pārskatā tika iekļauti pieci pētījumi, kas sniedz II līmeņa pierādījumus, kuros virtuālās realitātes metode kombinācijā ar konvenciālo terapiju vai virtuālā realitāte kā atsevišķa metode var efektīvāk uzlabot augšējo ekstremitāšu motoro funkciju salīdzinot tikai ar konvenciālo terapiju rehabilitācijas procesa laikā. Hemiparēze ir viens no biežākajiem neiroloģiskajiem iznākumiem pēc pārciesta insulta, kas negatīvi ietekmē ikdienas aktivitāšu veikšanu un samazina neatkarības līmeni, tāpēc intervence, pielietojot virtuālās realitātes metodi, var sniegt papildus ieguvumus pacientu pēc insulta rehabilitācijā. Nepieciešams turpināt veikt zinātniskos pētījumus ar lielāku dalībnieku skaitu un vienādu iejaukšanās ilgumu, kuros VR terapija bez kombinācijām ar citām metodēm tiks salīdzināta ar konvenciālo terapiju. Secinājumi: Darbības jomu noteikšanas pārskatā identificēti pieci pētījumi, kuros izmanto virtuālās realitātes metodi pacientiem pēc insulta augšējās ekstremitātes motoro funkciju uzlabošanai un analizēti to pierādījumu līmeņi (II pierādījumu līmenis).

Title of bachelour thesis: Effectiveness of a virtual reality method for improving upper extremity motor function in stroke patients: a scoping review. Author of bachelour thesis: Sofija Kvernadze, 4th year student of the study programme "Occupational Therapy" at the Faculty of Rehabilitation, Riga Stradins University. Aim of bachelour thesis: Identify evidence for the effectiveness of virtual reality in stroke patients to improve upper extremity motor function. Study question: What is the available evidence for the effectiveness of virtual reality improve upper extremity motor function in stroke patients? Study methods: To collect data, search was made in four databases – EBSCOhost, PubMed, ProQuest, ClinicalKey. Scientific publications were published between 2013 and 2023, available full text in English and matching the previously created keywords were selected. The selection of literature sources was performed following the PRISMA extension for scoping reviews (PRISMA-ScR) (Tricco et al., 2018). Results: The scoping review included five studies providing level II evidence for virtual reality method in combination with conventional therapy or virtual reality as a stand-alone method to improve upper extremity motor function compared with conventional therapy alone during the rehabilitation process. Hemiparesis is one of the common complications after stroke,it negatively affects the performance of daily activities and reduces the level of independence, so intervention using the virtual reality method can provide additional benefits in the rehabilitation of patients post-stroke. It is necessary to continue conducting studies with a larger number of participants and equal duration of intervention, in which VR therapy without combinations with other methods will be compared with conventional therapy. Conclusions: Five studies in which using virtual reality to improve upper extremity motor function in stroke patients was identified in the scoping review and analyzed their levels of evidence (Evidence Level II).