Novecošanas pieredze un nodarbes veikšana personām ar muguras smadzeņu bojājumu sekām kakla daļā

Abstract

Nosaukums: Novecošanas pieredze un nodarbes veikšana personām ar muguras smadzeņu bojājumu sekām kakla daļā. Aktualitāte: 2021. gadā traumatisku muguras smadzeņu bojājumu (turpmāk – MSB) biežums bija aptuveni 54 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiek prognozēts, ka 2030. gadā personas, kas vecākas par 65 gadiem, veidos vairāk nekā 20 % no kopējās populācijas. Šī novecošanās tendence atspoguļojas arī to personu skaita pieaugumā, kuri guvuši traumatisku MSB. Izpratne par indivīdu ar MSB spēju veikt ikdienas aktivitātes novecošanas posmā ir būtisks pirmais solis, lai prognozētu, uzraudzītu un uzlabotu šīs populācijas ilgtermiņa aprūpi. Turklāt izpratne par ikdienas aktivitāšu izmaiņām laika gaitā var paredzēt ilgtermiņa līdzdalību sabiedrībā personām ar MSB. Pētījuma jautājums: Kāda ir personu ar muguras smadzeņu bojājumu sekām kakla daļā novecošanas un nodarbes veikšanas pieredze? Pētījuma mērķis: Noskaidrot personu ar muguras smadzeņu bojājumu sekām kakla daļā novecošanas un nodarbes veikšanas pieredzi. Metodoloģija: Kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums. Pētījumā tika izmantota strukturēta intervija. Datu apkopošanai tika veikti interviju audioieraksti un to transkripcijas. Iegūto datu analīze notika pēc deduktīvās satura analīzes metodes. Rezultāti: Pētījumā kopā iesaistījās seši respondenti, kam ir muguras smadzeņu bojājumu sekas kakla daļā. Pētījumā piedalījās seši vīrieši. Pētījuma dalībnieku vecums ir no 35 līdz 56 gadiem. Laiks, kopš ir gūts bojājums, ir no 16 līdz 27 gadiem. Intervijās iegūtā informācija tika strukturēta, balstoties uz Cilvēka nodarbes modeļa konceptu, kas pamatojas uz trīs galvenajiem komponentiem – persona, vide, nodarbe, kur novecošanas pieredze galvenokārt atklājās produktivitātes un brīvā laika aktivitāšu veikšanā. Secinājumi: Pētījuma mērķis ir sasniegts - ir iegūta un apkopota informācija par personu ar MSB novecošanas pieredzi un nodarbju veikšanu. Novecošanas pieredze galvenokārt atklājās produktivitātes aktivitātēs – veicot daba pienākumus, kas aizņem lielāko daļu no ikdienas, rodas izmaiņas veikšanas spējās, kas ilgtermiņā var ierobežot dotās nodarbes veikšanu. Personas dalījās ar pielāgoto fizisko aktivitāšu ieviešanu savā dzīvē, par kurām tika informēti pietiekami vēlu, kas ilgstoši ierobežoja viņu dalību brīvā laika aktivitātēs. Līdz ar to ir ļoti svarīgi aplūkot rehabilitāciju un to, kādus profilaktiskos un izglītojošos pasākumus var sniegt, lai atbalstītu šīs personas turpināt piedalīties nozīmīgās nodarbēs.

Title: Aging experience and occupational performance of individuals with cervical spinal cord injury. Actuality: In 2021, the incidence of traumatic spinal cord injury (SCI) was approximately 54 cases per one million people in the United States. Individuals over age 65 are projected to account for over 20% of the general population by 2030. This trend is reflected in an increase in the age of individuals sustaining traumatic spinal cord injury. Understanding the ability of individuals with SCI to perform daily activities is an essential first step to predict, monitor and improve long-term care for this population. Furthermore, understanding the changes of activities of daily living over time can be predictive of long-term status of community participation for persons with SCI. Question of the study: What is the aging experience and occupational performance of individuals with cervical spinal cord injury? Aim of the study: Learn aging experience and occupational performance of individuals with cervical spinal cord injury. Methods: Qualitative - phenomenological study. Participants were interviewed through structured interviews. Audio recordings and transcriptions of the interviews were performed for data collection. Deductive content analysis was used for data analysis. Results: Six persons with cervical spinal cord injuries were included in the study. Six men participated in the study. The age of participants is between 35 and 56 years. The time since injury is between 16 and 27 years. The information obtained in the interviews was structured based on Model of Human Occupation, which contains three main components – person, environment, occupation. Aging experience was mainly manifested in the performance of productivity and leisure activities. Conclusion: The aim of this study has been reached – information about aging experience and occupational performance of individuals with cervical spinal cord injury has been gathered and analysed. Through the experience of aging, the participants noted changes in the ability to perform productivity activities that take the biggest part of the daily life and that in the long term may limit the performance of this activity. Individuals shared about adapted physical activities, which they became aware of rather late and what limited their participation in leisure activities for a long time. Therefore, it is very important to pay attention to rehabilitation and preventive measures that can be taken to support people to continue to participate in meaningful occupations.