2. tipa cukura diabēta pacientu zināšanas par uztura nozīmi diabēta terapijā un to izmantošana

Abstract

Aktualitāte.2. tipa cukura diabēts (2TCD) ir plaši izplatīta un augoša problēma gan globālā, gan vietējā mērogā, pacientu skaita pieaugums rada ievērojamu ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību kopumā. Uztura terapija ir viens no galvenajiem terapeitiskiem pasākumiem 2TCD pārvaldībā, jo pareizs uzturs var ievērojami ietekmēt glikozes līmeni asinīs un samazināt komplikāciju risku. Mērķis. Noskaidrot, vai respondentiem ir zināšanas par uztura nozīmi 2. tipa cukura diabēta terapijā un kā/vai šīs zināšanas tiek izmantotas ikdienā, identificēt faktorus kas ietekmē/var ietekmēt minēto zināšanu izmantošanu. Metodes. Kvantitatīva šķērsgriezuma pētījuma metode. Datu ievākšanai tika izmantota tiešsaistes aptaujas anketa. Anketa sastāvēja no divām daļām. Pirmā daļa – respondentu sociāldemokrātiskie un medicīniskie dati (12 jautājumi) un otrā daļa (14 jautājumi) – uztura un uztura zināšanu, to izmantošanas novērtējums. Papildus tika pievienota iespēja brīvā formā izteikt savu viedokli par anketas tēmu. Datu analīzē iekļautas 88 anketas. Iegūtie dati tika apkopoti un analizēti, lietojot MS Excel un IBM SPSS 27.0 datorprogrammas. Rezultāti. Tika analizētas 88 aptaujas anketas. Darba gaitā iegūtie rezultāti parāda, ka lielākai daļai no respondentiem (56%) zināšanas par uztura un to izmantošana slimības pārvaldībā ir zemas, nav vērtējamas kā veselīgas un atbilstošas uztura terapijas prasībām. Dati tika analizēti trīs griezumos – uztura izvēle (67% no dalībniekiem ir veselīgas izvēles), ēdiena plānošana (veselīga izvēle 58% dalībnieku), nepieciešamās kalorija (95% ir neatbilstošas izvēles). Secinājumi. Darba gaitā tik noskaidrots, ka iegūtie rezultāti atspoguļojas arī citos analizējos parametros – apmierinoši glikēmijas kontroles rādītāji, 78% no respondentiem ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās, dzīvesveida rādītājos. Respondentiem bija ļoti zems fizisko aktivitāšu līmenis, nelīdzestīga pieeja valsts apmaksātai diabēta pašpārvaldes apmācībai (tikai 50% apmeklējuši diabēta apmācības kabinetu) un glikēmijas kontroles iespējām (regulāra paškontrole). Iezīmējās divi būtiski faktori, kas ietekmēja rezultātu - respondentu līdzestība un tādi šķēršļi kā gribasspēka, laika un motivācijas trūkums. Uzturam ir milzīga nozīme diabēta terapijā, pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka respondentu uztura izvēles kopuma ir vērtējamas kā zemas un var izraisīt ātrāku diabēta komplikāciju attīstību, lai gan komplikāciju profilakse ir pieejamākā, vienkāršākā un visefektīvākā diabēta kontroles stratēģija.

Relevance. Type 2 diabetes mellitus (T2DM) is a widespread and growing problem both on the global and local scale. The growth of the number of patients creates a significant impact on the healthcare system and public health in general. Diet is one of the main treatment approaches in T2DM management because a correct diet can significantly affect the glucose level in the blood and reduce the risk of complications. Aim. Find out whether respondents have knowledge on the importance of diet in the treatment of type 2 diabetes mellitus and how/whether this knowledge is used in everyday life, identify the factors which affect/can affect the use of this knowledge. Methods. A quantitative cross-sectional study. The data were collected using an online questionnaire. The questionnaire consisted of two parts. The first part – sociodemographic and medical data of the respondents (12 questions) and the second part (14 questions) – an evaluation of diet and dietary knowledge, and its use. Additionally, a possibility was provided to express an opinion on the topic of the questionnaire in free form. The data analysis includes 88 questionnaires. The data obtained have been summarised and processed using MS Excel and IBM SPSS 27.0 software. Results. 88 questionnaires have been analysed. The results obtained in the study show that the majority of the respondents (56%) have poor dietary knowledge and its use in the management of the disease, which cannot be evaluated as healthy or appropriate to the dietary treatment requirements. The data were analysed in three sections – dietary choices (67% of the respondents make healthy choices), meal planning (58% of the respondents make healthy choices), caloric requirement (95% make inappropriate choices). Conclusions. Within the study it was found that the obtained results are also reflect in other analysed parameters – satisfactory glycaemic control results, 78% of the respondents have excess body weight or obesity, in the lifestyle indicators. The respondents demonstrate very low levels of physical activity, nonadherence to government-funded diabetes self-management training (only 50% have visited the diabetes training office) and glycaemic control measures (regular self-control). Two significant factors are emerging which have affected the result – respondent adherence and such obstacles as a lack of willpower, time, and motivation. Diet is extremely important in the treatment of diabetes, and the research results allow concluding that the dietary choices of the respondents are generally poor and can cause a faster development of diabetic complications, although complications prevention is the most affordable, easy and effective diabetes control strategy.