Uztura bagātinātāju patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū. Lietoto nereģistrēto uztura bagātinātāju sastāva analīze

Abstract

: Pēdējos gados uztura bagātinātāju lietošanas tendence pieaug. Latvijā nav pietiekami daudz statistikas par to, cik kopā pārdod uztura bagātinātājus, tomēr ik gadu Latvijā reģistrē apmēram 400-500 jaunus uztura bagātinātājus. Šajā uzskaitē nav nereģistrēto. Turklāt maksimālie daudzumi vitamīniem un minerālvielām uztura bagātinātājos Latvijā nav noteikti. Pētījumos ir pierādīts, ka, lietojot uztura bagātinātājus, var iegūt arī nevēlamas blaknes. Turklāt Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par nereģistrēto uztura bagātinātāju lietošanu Latvijas iedzīvotāju vidū. Pētījuma mērķis: Noskaidrot uztura bagātinātāju patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū. Pētījuma metodes: Pētījuma dizains, kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma pētījums. Pētījumā tika iesaistīti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 64 gadiem. Kā pētījuma instruments tika izmantotas aptaujas anketas par sociāli demogrāfisko stāvokli, pārtikas patēriņa biežuma anketas un trīs dienu uztura dienasgrāmatas. Dati tika apstrādāti datorprogrammās Microsoft Exel un IMB SPSS 29.0. Datu analīzei tika izmantoti Hī-kvadrāta tests, Fišera tests, Pīrsona korelācijas koeficients. Latvijā nereģistrēto uztura bagātinātāju marķējuma un sastāva analīzei tika izmantota Regula (EK) Nr.1170/2009 un EFSA pārskati par pieļaujamajiem augstākajiem vitamīnu un minerālvielu uzņemšanas līmeņiem (UL). Pētījuma rezultāti: Kopumā tika apskatīti 1011 respondenti. Darba gaitā tika iegūti rezultāti, kas atspoguļo, ka 85%, tātad lielākā daļa aptaujāto respondentu, pēdējā gadā ir lietojuši uztura bagātinātājus. Vidēji viens respondents lieto 3,8 dažādus uztura bagātinātājus. Biežāk lietotie uztura bagātinātāji ir D vitamīns, C vitamīns, magnijs un zivju eļļa, retāk tiek lietoti šķiedrvielu produkti. Tendence lietot uztura bagātinātājus ir lielāka sievietēm un respondentiem ar augstāko izglītību. Tika atrasta statistiski nozīmīga asociācija starp biežāk lietotajiem uztura bagātinātājiem un mājsaimniecību ienākumiem. Mājsaimniecībām, kuru ienākumi mēnesī ir 1601 – 5000 EUR, ir tendence biežāk lietot populārākos uztura bagātinātājus. Tika atrasta statistiski nozīmīga asociācija: Rīgā ir lielāka tendence lietot D vitamīnu nekā reģionos ārpus pilsētām. No uztura dienasgrāmatu datiem, uztura bagātinātājus lietoja 330 respondenti. No visiem lietotajiem uztura bagātinātājiem 44% ir reģistrēti un tikai 6% lietoja nereģistrētus uztura bagātinātājus. Viens produkts no desmit analizētajiem Latvijā nereģistrētajiem uztura bagātinātājiem saturēja ES neatļautus ķīmiskos savienojumus. Lielākā daļa no šiem nereģistrētajiem uztura bagātinātājiem nepārsniedza EFSA augšējā līmeņa devu (UL). Augšējā līmeņa devu pārsniedza divi produkti. Un divi produkti saturēja augšejās robežas devu. Secinājumi: Darba gaitā tika noskaidrots, ka uztura bagātinātājus Latvijā lieto lielākā daļa no populācijas. Uztura bagātinātājus biežāk lieto sievietes, cilvēki ar augstāko izglītību un lielākiem mājsaimniecības ienākumiem.

The dietary supplementation trend has been growing in the last years. Latvia lacks statistics on the total number of dietary supplement sales; however, about 400-500 new dietary supplements are registered in Latvia every year, and not all supplements are registered. Moreover, the maximum numbers for vitamins and minerals have not been determined in Latvia. Studies have shown that the use of dietary supplements can also give unwanted side-effects. Moreover, there are currently no studies available in Latvia on the use of unregistered dietary supplements by Latvia residents. Research aim: Learn about the consumption of dietary supplements by Latvia residents. Study design. A quantitative non-experimental cross-sectional study. The research involved residents of Latvia aged 19 to 64. The research tool was the questionnaires on the socio-demographic conditions, food consumption frequency surveys, and three-day food diaries. The data were processed in the software Microsoft Excel and IMB SPSS 29.0. The data were analysed using the Chi-squared test, the Fisher’s exact test, and the Pearson’s correlation coefficient. The labels and contents of the dietary supplements unregistered in Latvia were analysed using Regula EC Nr.1170/2009 and EFSA reports on tolerable upper intake levels (UL) for vitamins and minerals. Research results: 1011 respondents have been reviewed in total. The results obtained in the research show that 85%, i.e. the majority, of the respondents have used dietary supplements in the last year. On average, one respondent takes 3.8 different dietary supplements. The most commonly used dietary supplements are vitamin D, vitamin C, magnesium, and fish oil; whereas fibre products are used less frequently. The dietary supplementation trend is higher for females and respondents with higher education. A statistically significant association has also been found between more frequent use of dietary supplements and household income. Households with a monthly income of 1601 – 5000 EUR tend to use dietary supplements the most frequently. Another statistically significant association was found: Rīga residents tend to take vitamin D, whereas the rural population does not. The data from the food diaries show that 330 respondents have been taking dietary supplements. The majority of the respondents have been taking registered dietary supplements (44%) and only 6% have been taking unregistered dietary supplements. One product out of ten analysed dietary supplements unregistered in Latvia contained chemical compounds which are not allowed in the EU. The majority of these unregistered dietary supplements did not exceed the EFSA tolerable upper intake levels (UL). The UL were exceeded in two products. Two products contained the UL. Conclusions: Within the study it was found that dietary supplements are used in Latvia by the majority of the population. They are most frequently used by females, people with higher education and higher household income.