Latvijas vieglatlētikas vidējo un garo distanču meistaru un meistarkandidātu iespējamu ēšanas traucējumu novērtējums

Abstract

Darba nosaukums: Latvijas vieglatlētikas vidējo un garo distanču meistaru un meistarkandidātu iespējamu ēšanas traucējumu novērtējums. Bakalaura darba autors: Laura Šulme, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes profesionālās augstākās izglītības Studiju programmas “Uzturs” 4. studiju gada studējošā. Pētījuma aktualitāte: Ēšanas traucējumi ir nopietni, dzīvību apdraudoši traucējumi, kas saistīti ar cilvēku ēšanas paradumu un ar to saistīto domu, emociju izmaiņām. Vīriešiem un sievietēm sportistiem ir lielāks ēšanas traucējumu attīstības risks attiecībā pret pārējiem iedzīvotājiem. Sportistiem, kas cieš no ēšanas traucējumiem, samazinās fiziskās spējas, palielinās traumu risks un tiek traucēti ķermeņa atjaunošanās procesi. Pētījuma mērķis: Novērtēt iespējamu ēšanas traucējumu esamību Latvijas vieglatlētikas vidējo un garo distanču meistaru un meistarkandidātu vidū un to saistību ar vecumu, dzimumu un veicamo disciplīnu. Pētījuma metodes: Pētījumā piekrita iesaistīties 20 no uzrunātajiem 27 Latvijas vieglatlētikas vidējo un garo distanču meistariem un meistarkandidātiem (8 sievietes un 12 vīrieši). Dalībnieku vecums bija no 18 līdz 37 gadiem. Informācija par attieksmi un uzvedību, kas saistīta ar ēšanas traucējumiem, tika iegūta ar EDE-Q 6.0 aptaujas palīdzību. Anketas elektroniskā versija tika izveidota vietnē visidati.lv. Dati tika apkopoti un analizēti Microsoft Excel un IBM SPSS 26.0 datorprogrammās. Rezultāti: Pētījumā tika novērots, ka sievietes uzrādīja augstākus rādītājus visās apakšskalās. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika atrastas trīs gadījumos- norūpēšanās attiecībā uz ēdienu (p=0,012); ķermeņa figūru (p=0,007) un svaru (p=0,005). Trīs dalībniekiem globālais vērtējums pārsniedza klīniski nozīmīga rezultāta robežas. Katrs ceturtais abu dzimumu pārstāvis regulāri pēdējo četru nedēļu laikā bija apēdis viņaprāt neierasti lielu ēdiena daudzumu. No šīm epizodēm 12,5% sieviešu un 16,7% vīriešu izjuta kontroles zudumu ēšanas laikā. Secinājumi: Pētījumā novēroja, ka sievietēm ir vairāk raksturīgu ēšanas traucējumu simptomu, nekā vīriešiem, ko atspoguļo visu apakšskalu rādītāji. Vairākumā gadījumu garo skriešanas distanču sportistiem novēroja klīniski nozīmīgu kopējo jeb globālo rādītāju. Salīdzinot U23 un pieaugušo vecuma grupas, tika konstatēts, ka apakšskalu rādītāji ir vienādi vai augstāki U23 grupai, kas nozīmē, ka nav būtiskas simptomātikas atšķirības starp vecuma grupām. Atslēgas vārdi: sportisti, vieglatlētika, ēšanas traucējumi, epidemioloģija, etioloģija, diagnosticēšana, ārstēšana, sekas, profilakse.

Title of Bachelor’s Thesis: Prevalence of possible eating disorders symptoms among high level track and field athletes in Latvia. Author: Laura Šulme, 4th year student of the professional higher education programme "Nutrition" at the Faculty of Rehabilitation, Riga Stradins University. Background: Eating disorders are serious, life-threatening disorders associated with changes in people's eating habits and related thoughts and emotions. Male and female athletes are at higher risk of developing eating disorders compared to the general population. Athletes suffering from eating disorders have reduced physical performance, increased risk of injury and impaired recovery. Objective: To assess the prevalence of possible eating disorders among Latvian athletics middle and long distance masters and masters candidates and their association with age, gender and discipline. Methods: 20 out of 27 Latvian middle and long distance masters and masters candidates (8 females and 12 males) agreed to participate in the study. The age of the participants ranged from 18 to 37 years. Information on attitudes and behaviours related to eating disorders was obtained using the EDE-Q 6.0 questionnaire. An electronic version of the questionnaire was created on visidati.lv. Data were collected and analysed in Microsoft Excel and IBM SPSS 26.0. Results: The study observed that women scored higher in all subscales. Statistically significant differences were found in three cases: food concern (p=0.012); body shape concern (p=0.007) and weight concern (p=0.005). For three participants, the global score exceeded the limits of a clinically significant outcome. One in four of both sexes had regularly eaten what they considered to be unusually large amounts of food in the last four weeks. Of these episodes, 12.5% of women and 16.7% of men experienced a loss of control while eating. Conclusion: In this study, we observed that women had more typical symptoms of eating disorders than men, as reflected by scores on all subscales. A clinically significant global score was observed in the majority of long-distance running athletes. Comparison of the U23 and adult age groups showed that subscale scores were equal or higher for the U23 group, suggesting that there is no significant difference in symptomatology between age groups. Keywords: athletes, athletics, eating disorders, epidemiology, aetiology, diagnosis, treatment, consequences, prevention.