Elektronisko medikamentu ordināciju lapu izmantošana veselības aprūpē

Abstract

Darbā tiek noskaidrota māsu apmierinātība par elektronisko ordināciju sistēmu izmantošanu veselības aprūpē, un izvēlēti divi mainīgie- vecums un darba stāžs. Pētījuma instrumentārijs ir anketa, kura tika pielāgota autores pētījumam. Tā tika izsniegta virsmāsām trīs dažādās slimnīcās pēc ‘’sniega pikas’’ jeb tīklojuma izlases principa. Balstoties uz atrastajiem rezultātiem, elektroniskā medikamentu ordināciju sistēma parādīja priekšrocības darba produktivitātes uzlabošanā un lietotājam draudzīgās izmantošanas iespējās. Tomēr nebija nozīmīgas korelācijas starp māsu vecumu, darba stāžu un apmierinātību. Pētījums uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā gan elektronisko medikamentu ordināciju sistēmu priekšrocības, gan ierobežojumus veselības aprūpes iestādēs, lai optimizētu to ieviešanu un risinātu iespējamās problēmas. Drabs sastāv no titullapas, anotācijas latviešu un angļu valodā, satura rādītāja, ievada, literatūras apskata, kurā ir trīs nodaļasun četras apakšnodaļas, pētījuma rezultātu analīzes, secinājumiem, izmantotot literatūras sarakstu. Darbs sastāv no 54 lapaspusēm, 5 tabulām, 4 pielikumiem. Darbā izmantoti 34 informācijas avoti

The satisfaction of nurses with the utilization of electronic prescription systems in healthcare is investigated in the paper, and two variables, age and work experience, are chosen. The research instrument used is a survey adapted by the author for the study. It was distributed to nurses in three different hospitals based on a 'snowball' or network sampling principle. Based on the obtained results, the electronic administration system demonstrated advantages in improving work productivity and user-friendly utilization. However, there was no significant correlation between nurses' age, work experience, and satisfaction. The study emphasizes the importance of considering both the benefits and limitations of electronic prescription systems in healthcare institutions to optimize their implementation and address potential issues. The thesis consists of a title page, abstract in Latvian and English, table of contents, introduction, literature review with three chapters and four subsections, analysis of research results, conclusions, and a list of references. The thesis comprises 54 pages, 5 tables, and 4 appendices. It utilizes 34 information sources.