Daudzprofilu reģionālās slimnīcas, piederīgo iesaite un līdzestība bērna ārstēšanās procesā

Abstract

Ikvienam cilvēkam nonākot stacionārā nākas piedzīvot dažādu emociju gammu, taču nonākšana stacionārā ar bērnu nereti emocijas sakāpina vēl vairāk. Nereti emocijas ir kā šķērslis veiksmīgai sadarbībai starp personālu un piederīgo. Cilvēks nonākot svešā vidē bieži vien nespēj sakoncentrētis un spriest loģiski, kas rada baiļu un bezspēcības izjūtas, tādējādi liedzot savu iesaisti un līdzestību. Darba autores mērķis bija noskaidrot bērnu piederīgo līdzestību un iesaisti ārstniecības procesā, stacionāra etapā. Balstoties uz to, tika uzrunāta reģionālā slimnīca X, lai lūgtu veikt pētījumu viņu bērnu slimību nodaļā. Darbā veidojot teorētisko daļu tika analizēti 39 dažādi uz pierādījumiem balstīti literatūras avoti, izveidotas četras nodaļas un piecas apakšnodaļas. Teorētiskā daļa darbā tika izveidota uz 12 lapaspusēm. Pētījumam tika izmantota kvantitatīvā pētniecības metode anketēšana. Anketas tika izplatītas tikai bērnu slimību nodaļā, stacionārā X, papīra formātā. Anketu veidoja pati darba autore, bija nepieciešami 108 respondenti, taču līdz pētījuma beigām tika iegūtas 123 derīgas anketas. Pētījuma daļa tika analizēta izmantojot MS Excel un SPSS sistēmu. Darbā pētnieciskā daļa aizņem 14 lapaspuses, kurās ir iekļauti 18 attēli ar anketēšanas rezultātiem. Kopumā bakalaura darbs sastāv no 36 lapaspusēm. Analizējot izvēlēto literatūru un iegūtos rezultātus no piederīgo anketēšanas ir apstiprināta izvirzītā hipotēze, bērnu piederīgie ir līdzestīgi un iesaistās bernu ārstēšanas procesā. Bērnu piederīgie labprāt atrodas stacionārā ar bērnu un ir gatavi iesiastīties bērna veselības atgūšanā. Lielākais vairums no vecākiem esot stacionārā higiēnas procedūras veic paši un sadarbojoties ar personālu spēj veikt dažādas procedūras, piemēram, inhalācijas, bērna deguna kopšanu un urīna paraugu savākšanu. Piederīgie anketā tika aicināti izvirzīt savus priekšlikumus slimnīcas X, bērnu slimību nodaļas uzlabošanai, kur liela daļa respondentu bija norādījuši kā problēmu ēdināšanu un tās laikus.

Every person has to experience a range of emotions when entering a hospital, but entering a hospital with a child often escalates emotions even more. Emotions are often an obstacle to successful cooperation between staff and relatives. When a person enters a foreign environment, he is often unable to concentrate and reason logically, which creates feelings of fear and powerlessness, thereby denying his involvement and participation. The author's goal was to find out the children's participation and involvement in the treatment process, in the inpatient stage. Based on this, Regional Hospital X was approached to request a study in their pediatric department. In creating the theoretical part, 39 different evidence-based literature sources were analyzed, four chapters and five subsections were created. The theoretical part of the work was created on 12 pages. The quantitative research method questionnaire was used for the research. Questionnaires were distributed only in the pediatric department, inpatient X, in paper format. The questionnaire was created by the author herself, 108 respondents were needed, but by the end of the study, 123 valid questionnaires were obtained. The research part was analyzed using MS Excel and SPSS system. The research part of the work occupies 14 pages, which include 18 pictures with the results of the questionnaire. In total, the bachelor thesis consists of 36 pages. Analyzing the selected literature and the obtained results from the survey of the relatives, the proposed hypothesis has been confirmed, the children's relatives are cooperative and involved in the treatment process of the children. The children's relatives are currently in the hospital with the child and are ready to intervene in the child's recovery. It is said that the majority of parents perform the inpatient hygiene procedures themselves and, in cooperation with the staff, are able to perform various procedures, such as inhalations, taking care of the child's nose and collecting urine samples. In the questionnaire, the members were invited to put forward their proposals for the improvement of hospital X, the children's department, where a large number of respondents had mentioned feeding and its timing as problems.