Ārstniecības personu motivācija strādāt paliatīvajā aprūpē

Abstract

Paliatīvajā aprūpē ārstniecības personas ir pakļautas psihoemocionālai noslodzei un izdegšanas riskam, tāpēc būtiski ir noskaidrot ārstniecības personu motivāciju strādāt paliatīvajā aprūpē, lai saglabātu esošo darbaspēku motivētu un piesaistītu jaunus darbiniekus paliatīvās aprūpes komandai, kas savukārt uzlabos palaitīvās aprūpes kvalitāti, attīstību un pieejamību. Pētījuma mērķis: Noskaidrot ārstniecības personu motivāciju strādāt paliatīvajā aprūpē. Pētījuma dizains: Neeksperimentāls šķērsgriezuma pētījums. Datu iegūšanas metode: Darba mērķa sasniegšanai tika izmantota kvantitatīvā metode, pētījumā tika izmantota „Darba ārējās un iekšējās motivācijas skala”, Puzāne, A., 2020.g. (WEIMS) Tremblay, Blanchard, Villeneuve, Taylor, Pelletier (2009), kas papildināta ar darba autores izveidotiem demogrāfiskajiem jautājumiem. Pēc pētījuma veikšanas dati tika apkopoti un aprēķināti Microsoft Excel programmā un pēc tam izmantoti instrumenta testa atslēgas formulas aprēķiniem, lai iegūtu kopējo rezultātu. Pētījuma darba rezultāti: Pētījumā piedalījās 63 respondenti no 23 līdz 67 gadiem, kas ir ārstniecības personas paliatīvajā aprūpē. Secinājumi: Apkopojot un analizējot respondentu sniegtās atbildes var secināt, ka ārstniecības personas strādāt paliatīvajā aprūpē vairāk motivē iekšējā motivācija nevis ārējā. Izanalizējot respondentu atbildes noskaidrots, ka ļoti bieži motivācijas samazināšanos ietekmē pārāk daudz stresa situācijas darbā, sarežģītu uzdevumu izpilde un psihoemocionālais noslogojums, bezspēcība.

In palliative care, people are exposed by psycho-emotional stress and the risk of burnout, so it is necessary to find out the motivation of medical personnel to work in palliative care in order to restore the existing work motivation and attract new employees to the palliative care team, which will improve the quality, development and availability of care. Bachelor thesis objectives: To find out the motivation of medical personnel to work in palliative care. Study design: Non-experimental cross-sectional study. Data collection methods: The quantitative method was used for the purpose of the work, the "External and internal motivation scale of work" was used in the study, Puzāne, A., 2020. (WEIMS) Tremblay, Blanchard, Villeneuve, Taylor, Pelletier (2009), supplemented with demographic questions created by the author. After conducting the study, the data was compiled and excelled in Microsoft Excel and then used for instrument test key formula calculations to obtain the overall result. Results: In the study, the results of the research were 63 respondents from 23 to 67 years old, who are medical personnel in palliative care. Conclusions: By summarizing and analyzing the answers provided by the respondents, it can be concluded that medical personnel are motivated more by internal than external motivation to work in palliative care. Analyzing the answers of the respondents, it was found that very often too many stressful situations at work, performing complex tasks and psycho-emotional strain, helplessness affect the decrease in motivation.