Stacionārā strādājošo māsu "darbaholisma” izplatība

Abstract

Bakalaura darba tēma “Stacionārā strādājošo māsu “darbaholisma” izplatība”. Pētījums tika veikts ar mērķi noskaidrot stacionārā strādājošo jauno un ekspertu māsu “darbaholisma” izplatību. Pētījuma izlasi veido 232 māsas no X slimnīcas ar vecuma intervālu no 23 līdz 80 gadiem, vidējais vecums izlasē ir 46 gadi. Teorētiskā daļa sastāv no literatūras un zinātnisku pētījumu apkopojuma, kas apraksta “darbaholismu”, to definīciju, pazīmēm, ietekmi uz personīgo dzīvi. Kā arī tika aprakstīti “darbaholiķu” tipi un kāda profilakse ir iespējama. Uzmanība tiek koncentrēta uz tādiem kritērijiem kā darba impulss, darba labpatika un iesaistīšanās darbā, kā arī tiek salīdzināti dzīves kvalitātes līmeņi abām grupām – jaunākām māsām un ekspertu māsām. Darba hipotēze: stacionārā strādājošam jauno un ekspertu māsām “darbaholisma “ radītāju izplatība atšķīrās. Lai sasniegtu pētījumā izvirzīto mērķi un pierādītu pētījuma hipotēzi, tika pielietota kvantitatīvā pētījuma metode. Viens no instrumentiem ir darbaholisma aptauja (Workaholism Battery – WorkBAT). To metodi izstrādāja Spenss un Robins 1992. gadā. WorkBAT sastāv no 25 apgalvojumiem, kas sadalīti trīs apakšskalās — iesaistīšanās darbā, vēlme un darba prieks. Otrais instruments ir aptaujas anketa, kuru izstrādāja darba autore. Tā sastāv no 6 jautājumiem, lai noskaidrotu respondentu dzimumu, vecumu (gados), darba slodzi, darba stāžu u.c. Lielākā pētījuma dalībnieku daļa ir sievietes (97,4%, n=226), vecuma mediāna 46,5 (Q1; Q3 30,25 līdz 54) gadi; pēc darba pieredzes aktīvāk piedalījās ekspertu māsas (73,7%, n=171). Gandrīz visi dalībnieki atzīmēja, ka izjuta nogurumu pēc darba. Darba impulss (D) jaunākām māsām vidēji bija 19 punkti, ekspertu māsām impulss ir vidēji 18 punkti; iesaistīšanās darbā (WI) jaunākām māsām vidēji ir 23 punkti, ekspertu māsām iesaistīšanās darbā – 24 punkti, neatšķiras starp māsu grupām. Darba labpatika (E) atšķiras starp abām māsu grupām. “Darbaholisma” darba labpatika jaunākām māsām vidēji bija 28 punkti, ekspertu māsām darba labpatika ir vidēji 30 punkti. Kopējais “darbaholisma” punktu skaits jaunākām māsām bija 70 un 72 – ekspertu māsām. Novērtējot “darbaholisma” tipu, bija secināts, ka populācija atbilst darba entuziasta tipam. Kopējie WorkBAT “darbaholisma” punkti neatšķiras starp māsu grupām, vērtējot ar Manna-Vitnija metodi. Nosakot korelāciju ar Spīrmena metodi, tika noskaidrots, ka “darbaholismam” nav statistiski nozīmīgas korelācijas ar māsu grupām. Hipotēze neapstiprinājās, jo stacionārā strādājošam jauno un ekspertu māsām “darbaholisma” radītāju izplatība neatšķīrās.

The Prevalence of 'workaholism' among working nurses. This study was conducted to study the Prevalence of 'workaholism' among working nurses, with the aim of determining the prevalence of "workaholism" among young and expert nurses in hospitals. The study sample consisted of 232 nurses from Hospital X, ranging in age from 21 to 80 years, with a mean age of 46 years in the sample. The theoretical part consists of a literature review and scientific research describing "workaholism," its definition, characteristics, and its impact on personal life. It also describes the types of "workaholics" and possible prevention measures. Attention is focused on criteria such as work impulse, work enjoyment, and work engagement, as well as a comparison of the quality of life levels between the two groups - younger nurses and expert nurses. The research hypothesis is that the prevalence of "workaholism" differs among young and expert nurses working in hospitals. To achieve the research objective and test the research hypothesis, a quantitative research method was applied. One of the instruments used is the Workaholism Battery (WorkBAT) questionnaire. This method was developed by Spence and Robbins in 1992. WorkBAT consists of 25 statements divided into three subscales: work involvement, desire, and joy of work. The second instrument is a survey questionnaire developed by the author of the study. It consists of 6 questions to determine respondents' gender, age, workload, work experience, etc. The majority of the study participants are females (97.4%, n=226), with a median age of 46.5 (Q1; Q3 30.25 to 54) years. Expert nurses (73.7%, n=171) were more actively involved in the study based on work experience. Almost all participants reported experiencing fatigue after work. There were no differences in work impulse (D) and work engagement (WI) between the two groups of nurses. However, work enjoyment (E) differed between the two groups, despite, work enthusiasts attaining to be the largest group within the “workaholic“ sample. The total WorkBAT "workaholism" scores did not differ between the two groups of nurses when evaluated using the Mann-Whitney method. Determining the correlation using the Spearman method, it was found that there is no statistically significant correlation between "workaholism" and age. The hypothesis was not confirmed, as the prevalence of "workaholism" among young and expert nurses working in hospitals not different.