Kurzemes reģiona sociālo aprūpētāju dzīves kvalitātes saistība ar pašefektivitāti aprūpējot seniorus ar demences diagnozi

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt Kurzemes reģionā sociālo aprūpētāju dzīves kvalitātes saistību ar pašefektivitāti, aprūpējot seniorus ar demences diagnozi. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi ar mērķi izpētīt saistību starp Kurzemes reģiona sociālo aprūpētāju dzīves kvalitāti un pašefektivitāti aprūpējot seniorus ar demences diagnozi. Pētījums balstās uz Alberta Banduras pašefektivitātes teoriju (Bandura, 1997) un Abrahama Maslova dzīves kvalitātes teoriju (Maslow, 1943), kas ietver dzīves kvalitāte integratīvo teoriju. Pētījumā piedalījās 66 Kurzemes reģiona sociālie aprūpētāji, kuri ikdienā aprūpē seniorus ar demences diagnozi. Pētījumā piedalījās 57 sievietes (0,86 %) un deviņi vīrieši (0,14% ), vecumā no 27 līdz 71 gadiem (M = 50.7, SD = 11.29). Sociālo aprūpētāju dzīves kvalitātes novērtēšanai tika izmantota “Pieaugušo aprūpētāju dzīves kvalitātes aptauja” (Adult Carer Quality of Life Questionnaire; AC-QoL, Elwick et al., 2010; adaptēja Ļevičeva, I., 2019). Sociālo aprūpētāju pašefektivitātes novērtēšanai tika izmantota “Vispārējās pašefektivitātes skala” (General Self-Efficacy Scale; GSE, R. Schwarzer & M. Jerusalem, 1995; adaptēja Ingūna Griškēviča un Mārtiņš Iltners, 2021). Pētījuma aptaujas anketas tika sagatavotas un dati tika ievākti gan elektroniskā formātā “Visidati.lv”, gan Microsoft Word 2016 dokumentā, kas tika nosūtītas Kurzemes reģiona aprūpes namu vadītājiem. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv saistība starp sociālo aprūpētāju dzīves kvalitāti un pašefektivitāti, aprūpējot seniorus ar demences diagnozi, tas nozīmē, jo augstāka ir sociālo aprūpētāju pašefektivitāte, jo labāka ir viņu dzīves kvalitāte. Kā arī pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv vāja statistiski nozīmīga saistība starp sociālo aprūpētāju nostrādātām darba dienas stundām ar dzīves kvalitāti un pašefektivitāti. Tomēr nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp sociālo aprūpētāju vecumu ar dzīves kvalitāti un pašefektivitāti. Galvenie pētījuma secinājumi norāda, ka iespējams sociālo aprūpētāju atbalsta nodrošināšana var uzlabot viņu dzīves kvalitāti un pašefektivitāti, kas ietekmē spēju efektīvī veikt savus darba pienākumus. Iespējams augstākas darba stundas ir saistītas ar lielāku stresu un zemāku dzīves kvalitāti sociālo aprūpētāju vidū, kas var negatīvi ietekmēt pašefektivitāti. Pētījuma iegūtie rezultāti ir nozīmīgi, jo sniedz izpratni par Kurzemes reģiona sociālo aprūpētāju dzīves kvalitātes saistību ar pašefektivitāti, aprūpējot seniorus ar demences diagnozi, kas var palīdzēt saprast vai sociālajiem aprūpētājiem ir nepieciešams psiholoģiskais atbalsts darba vietās.

The aim of the study is to investigate the relationship between quality of life and self-efficacy of social caregivers in the Kurzeme region when caring for seniors with a diagnosis of dementia. Three research questions were set with the aim to investigate the relationship between quality of life and self-efficacy of social carers in the Kurzeme region when caring for seniors with a diagnosis of dementia. The study is based on Albert Bandura's self-efficacy theory (Bandura, 1997) and Abraham Maslow's quality of life theory (Maslow, 1943), which includes the integrative theory of quality of life. In this study participated 66 social caregivers in Kurzeme region, who care for seniors with dementia on a daily basis. In the study participated 57 women (0.86%) and 9 men (0.14%), aged 27-71 years (M = 50.7, SD = 11.29). The Adult Carer Quality of Life Questionnaire (AC-QoL; Elwick et al., 2010; adapted from Levicheva, I., 2019) was used to assess social carers' quality of life. The General Self-Efficacy Scale (GSE; R. Schwarzer & M. Jerusalem, 1995; adapted by Ingūna Griskēviča & Martins Iltners, 2021) was used to assess social caregivers' self-efficacy. The questionnaires for the study were prepared and the data were collected both in electronic format "Visidati.lv" and in a Microsoft Word 2016 document, which were sent to the managers of care homes in the Kurzeme region. The results of the study showed that there is a correlation between social carers quality of life and their self-efficacy in caring for seniors with a dementia diagnosis, meaning that the higher the self-efficacy of social carers, the better their quality of life. The results also showed that there is a weak significant relationship between the daily hours worked by social carers and quality of life and self-efficacy. However, there is no statistically significant relationship between the age of social carers and quality of life and self-efficacy. The main findings of the study indicate that providing support to social carers can improve their quality of life and self-efficacy, which affects their ability to carry out their work effectively. Higher working hours are likely to be associated with higher stress and lower quality of life among social carers, which may have a negative impact on self-efficacy. The results of the study are significant because they provide an understanding of the relationship between quality of life and self-efficacy of social carers in the Kurzeme region when caring for seniors with a diagnosis of dementia, which can help to understand whether social carers need psychological support in the workplace.