Mobilās lietotnes "EMORI" garastāvokļa novērošanas rīka ietekme uz emociju regulācijas prasmju pašnovērtējumu jauno pieaugušo vidū.

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot izmaiņas jaunu pieaugušo emociju regulācijas (ER) prasmju pašnovērtējumā, veicot regulāru garastāvokļa novērošanu 30 dienu garumā mobilās lietotnes EMORI prototipa “Emociju dienasgrāmatā”. Mērķa sasniegšanai izvirzīti četri pētījuma jautājumi un divi papildjautājumi, lai noskaidrotu izmaiņas jaunu pieaugušo ER prasmju rādītājos, veicot regulāru garastāvokļa novērošanu 30 dienu garumā vai nepielietojot noteiktas pašpalīdzības metodes, sakarības starp garastāvokļa novērošanas biežumu un ER prasmju rādītāju izmaiņām, kā arī dalībnieku novērtējumu par “Emociju dienasgrāmatas” sadaļām, kvalitāti un uztverto ietekmi uz emocionālajiem procesiem.

Pētījuma dalībnieki tika iedalīti divās pētījuma apakšizlasēs – eksperimentālās grupas dalībnieki bija 59 jauni pieaugušie vecumā no 18 līdz 35 gadiem (M = 24,88, SD = 4,78), no tiem 79,7% sievietes, un 30 dienu garumā tie regulāri veica sava garastāvokļa novērošanu mobilajā lietotnē. Savukārt kontrolgrupas izlasē bija 70 dalībnieki vecumā no 18 līdz 34 gadiem (M = 22,97, SD = 3,31), 57,1% sievietes, un tie nepielietoja nekādas noteiktas psiholoģiskās pašpalīdzības metodes. Dati tika ievākti 30 dienu posma sākumā (pirms intervences) un noslēgumā (pēc intervences), izmantojot Emociju regulācijas prasmju aptauju (ERSQ-27, Berking & Znoj, 2008), sociāli demogrāfisko datu aptauju un viedokļa un pieredzes aptauju.

Iegūtie rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas izmaiņas eksperimentālās grupas izlasē starp pirmo un otro mērījumu deviņās ERSQ-27 skalās – izjūtu apzināšanās, gatavība konfrontēties, kopējās ER prasmes (attiecīgi T = 3,70, T = 3,39, T = 3,78, p < 0,001), ķermeņa sajūtu apzināšanās (T = 2,60, p < 0,01), skaidrība, izpratne, jūtu pieņemšana, sevis atbalstīšana un modifikācija (T = 2,39, T = 2,49, T = 2,25, T = 2,29 un T = 2,08, p < 0,05). Kontrolgrupas izlasē netika atrastas statistiski nozīmīgas izmaiņas nevienā skalā (p > 0,05). Vājas sakarības tika novērotas starp garastāvokļa novērošanas biežumu un skaidrības skalu, kā arī tolerance (izturēšana) skalu (rs = 0,27 un rs = 0,30, p < 0,05). Vairākums dalībnieku norādīja, ka nepieciešams veikt nelielus uzlabojumus “Emociju dienasgrāmatas” otrās sadaļas saturā un funkcionalitātē (52,54% un 54,24% no dalībniekiem). Lielākā daļa dalībnieku pozitīvi novērtēja lietotnes noderīgumu, saistošumu, dizainu, uztveramību un funkcionalitāti (74,6%, 86,4%, 67,8%, 89,8% un 93,2%). Lielākoties dalībnieki uzskata, ka garastāvokļa novērošana ir palīdzējusi labāk nosaukt un izskaidrot, pieņemt, arī apzināties un pievērst uzmanību savām emocijām (55,9%, 50,9%, 62,7% un 76,3%), taču izrāda neitralitāti attiecībā uz emociju izpratni un to kontroli ikdienā (44,1% un 40,7%). Lielākā daļa dalībnieku labprāt turpinātu izmantot mobilo lietotni EMORI arī turpmāk (69,5%).

The aim of this study was to investigate changes in young adults' self-assessment of emotion regulation (ER) skills after regular mood tracking for 30 days in the “Emotion Diary” of mobile application EMORI prototype. To achieve the aim, four research questions and two supplementary research questions were established to investigate changes in young adults' ER skills scores with or without regular mood tracking for 30 days, the relationship between frequency of mood tracking and changes in ER skills scores, and participants' evaluations of sections, quality, and perceived impact on their emotional processes of the “Emotion Diary”.

The study sample was divided into two sub-samples – the experimental group consisted of 59 young adults aged 18 to 35 years (M = 24.88, SD = 4.78), 79.7% of whom were female, and they regularly monitored their mood on the mobile app for 30 days. The control group included 70 participants aged 18 to 34 years (M = 22.97, SD = 3.31), 57.1% female, who did not use any specific psychological self-help methods. Data were collected at the beginning (before intervention) and at the end (after intervention) of the 30-day period using the Emotion Regulation Skills Questionnaire (ERSQ-27, Berking & Znoj, 2008), a socio-demographic data questionnaire and an opinion and experience survey.

The results of the study show statistically significant changes in the experimental group sample between the baseline and the second measurement on nine ERSQ-27 scales – emotional awareness, readiness to confront, overall ER skills (T = 3.70, T = 3.39, T = 3.78, p < .001, respectively), awareness of body sensations (T = 2.60, p < .01), clarity, understanding, acceptance of feelings, self-support and modification (T = 2.39, T = 2.49, T = 2.25, T = 2.29 and T = 2.08, p < .05). In the control group, no statistically significant changes were found on any of the scales (p > .05). Weak correlations were observed between the frequency of mood tracking and clarity scale as well as tolerance scale (rs = .27 and rs = .30, p < .05). The majority of participants indicated that minor improvements should be made in the content and functionality of the second section of the “Emotion Diary” (52.54% and 54.24% of participants). The majority of participants positively evaluated the app's usefulness, engagement, design, readability, and functionality (74.6%, 86.4%, 67.8%, 89.8% and 93.2%). Most participants felt that mood tracking helped them to better label and explain, accept, as well as be aware of and pay attention to their emotions (55.9%, 50.9%, 62.7%, and 76.3%), and showed neutrality regarding understanding and controlling emotions in daily life (44.1% and 40.7%). The majority of participants would like to continue using the EMORI mobile app in the future (69.5%).