Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorElīna Zelčāne-
dc.contributor.authorArta Pūķe-
dc.contributor.otherKomunikācijas fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Communicationsen-UK
dc.date.accessioned2023-07-15T21:32:33Z-
dc.date.available2023-07-15T21:32:33Z-
dc.date.issued2023-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/13791-
dc.descriptionPsiholoģijalv-LV
dc.descriptionPsychologyen-UK
dc.descriptionPsiholoģijalv-LV
dc.descriptionPsychologyen-UK
dc.description.abstractMērķis. Noskaidrot saistību starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu Latvijā praktizējošām māsām. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi, kuru mērķis bija noskaidrot saistības starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu Latvijā praktizējošām māsām, saistības starp līdzjūtību pret sevi, darba stresu un māsu vecumu, kā arī noskaidrot atšķirības starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu māsām ar atšķirīgu darba stāžu. Metode. Pētījumā piedalījās 102 Latvijā praktizējošas māsas (100% - sievietes) vecumā no 21 līdz 63 gadiem (M = 41,47 gadi, SD = 10,38 gadi), kuras atbilda sekojošiem kritērijiem – strādā savā profesijā, strādā Latvijā, ir sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu. No visiem respondentiem 17 (16,7%) savā profesijā strādā ne vairāk kā divus gadus, 28 (27,5%) – trīs līdz 10 gadus, un 57 (55,9%) savā profesijā strādā vairāk kā 10 gadus. Instrumentārijs. “Iejūtības pret sevi skala” (Self-Compassion Scale, Neff, K., 2003; adaptāciju latviešu valodā veica Tamsone, L., 2015), “Darba stresa anketa” (The Work Stress Questionnaire, Holmgren, K., 2008.; adaptāciju latviešu valodā veica Hasanova, A., 2022) un demogrāfisko aptauju, kurā tika iekļauti tādi jautājumi kā respondentu vecums, dzimums un darba stāžs. Dati tika ievākti laika posmā no 2023. gada 1. marta līdz 4. aprīlim. Rezultāti. Iegūtie rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu, negatīvu saistību starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu (rs = -0,38, p < 0,01). Statistiski nozīmīgas atšķirības tika novērotas starp darba stāžu un līdzjūtības pret sevi kopējo rādītāju, sevis kritizēšanu, norobežošanos, pārņemtību, ietekmi darbā un darba iejaukšanos brīvajā laikā (attiecīgi H(2) = 6,46, H(2) =10,75, H(2) = 7,60, H(2) = 8,76, H(2) = 6,36, H(2) = 7,27, p < 0,05). Statistiski nozīmīga, pozitīva saistības tika novērotas starp vecumu un līdzjūtību pret sevi (rs = 0,31, p < 0,01), un statistiski nozīmīga, negatīva saistība starp vecumu un darba stresu (rs = -0,32, p < 0,01). Secinājumi. Iegūtie rezultāti norāda uz negatīvu saistību starp līdzjūtību pret sevi un darba stresu. Pastāv atšķirības līdzjūtības pret sevi un darba stresa rādītājos atkarībā no māsu darba stāža. Saistība pastāv starp līdzjūtību pret sevi un māsu vecumu, kā arī starp darba stresu un māsu vecumu.lv-LV
dc.description.abstractObjectives. The aim of the study was to investigate the relationship between self-compassion and work stress among practicing nurses in Latvia. Three research questions were raised, the purpose of which was to find out the relationship between self-compassion and work stress among practicing nurses in Latvia, the relationship between self-compassion, work stress and the age of nurses, as well as to find out the differences between self-compassion and work stress in nurses with different work-experience. Methods. 102 practicing nurses in Latvia (100% - female) aged between 21 and 63 years (M = 41,47 years, SD = 10,38 years) participated in the study, who met the following criteria - work in their profession, work in Latvia, have reached at least 18 years of age. Out of all respondents, 17 (16,7%) have been working in their profession for less than two years, 28 (27,5%) - for three to 10 years, and 57 (55,9%) have been working in their profession for more than 10 years. Measures. “Self-Compassion Scale” (Neff, K., 2003 adaptation in Latvian was made by Tamsone, L., 2015), “The Work Stress Questionnaire” (Holmgren, K., 2008.; adaptation in Latvian was made by Hasanova, A., 2022) and a demographic survey, which included questions such as the age, gender, and work-experience of the respondents. The data was collected between March 1 and April 4, 2023. Results. The obtained results showed a statistically significant and negative relationship between self-compassion and work stress (rs = -0,38, p < 0,01). Statistically significant differences were observed between work-experience and the total score of self-compassion, self-judgment, isolation, over-identification, influence at work and work to leisure time interference (respectively H(2) = 6,46, H(2) = 10,75, H(2) = 10,75, H(2) = 7,60, H(2) = 8,76, H(2) = 6,36, H(2) = 7,27, p < 0,05). Statistically significant and positive relationship was observed between age and self-compassion (rs = 0,31, p < 0,01), and statistically significant and negative relationship between age and work stress (rs = -0,32, p < 0,01). Conclusions. The obtained results indicate a negative relationship between self-compassion and work stress. There are differences in self-compassion and work stress scores, depending on nurses' work-experience. There is a positive relationship between self-compassion and nurses’ age, and negative relationship between work stress and nurses’ age.en-UK
dc.language.isolv-LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/restrictedAccess-
dc.subjectAtslēgas vārdi: darba stresslv-LV
dc.subjectlīdzjūtība pret sevilv-LV
dc.subjectmāsas.lv-LV
dc.subjectKey words: nursesen-UK
dc.subjectself-compassionen-UK
dc.subjectwork stress.en-UK
dc.titleLīdzjūtības pret sevi un darba stresa saistība Latvijā praktizējošām māsām.lv-LV
dc.title.alternativeThe relationship between self-compassion and occupational stress among practicing nurses in Latvia.en-UK
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesisen-UK
Appears in Collections:Bakalaura darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.