Psiholoģiskās noturības saistība ar pašpalīdzības stratēģijām slimniekiem ar hroniskām muskuloskeletālām sāpēm.

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija izpētīt saistību starp psiholoģisko noturību un pašpalīdzības stratēģijām slimniekiem ar hroniskām muskuloskeletālām sāpēm. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi, kas ļāva izpētīt abu mainīgo saistību starp psiholoģisko noturību un pašpalīdzības stratēģijām, kā arī abu mainīgo saistību ar vecumu. Tāpat tika izvirzīts jautājums, lai noskaidrotu, vai psiholoģiskās noturības un pašpalīdzības stratēģiju rādītāji atšķiras atkarībā no dzimuma. Metode. Pētījumā piedalījās 101 respondents – 73 sievietes un 28 vīrieši, vecumā no18 līdz 76 gadiem (M = 44,68; SD = 14,04). Respondenti, vietnē google docs, laika posmā no 26.02.2023 – 11.03.2023, aizpildīja sociāldemogrāfisko aptauju ‘’Konores–Devidsona psiholoģiskās noturības skalu (Deividson Resilience Scale, CD-RISC-25, Connor, K. M., & Davidson, J. R., 2003) un ‘’Pašpalīdzības Stratēģiju aptauju’’ (PPS) (Mārtinsone, A., Perepjolkina, V. un Ruža, A., 2021). Rezultāti. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka psiholoģiskā noturība ir statistiski nozīmīgi saistīta ar pašpalīdzības stratēģijām (rs = 0,41, p <0,01), kā arī vecums ir statistiski nozīmīgi saistīts ar psiholoģisko noturību (rs = 0,10, p <0,01). Starp vīriešiem un sievietēm statistiski nozīmīgas atšķirības tika konstatētas skalās ‘’Optimisms’’ un ‘’Būšana vienatnē un klusumā’’ (p<0,01). Secinājumi. Tika secināts, ka, pieaugot psiholoģiskās noturības rādītājiem, pieaug pašpalīdzības stratēģiju rādītāji cilvēkiem ar hroniskām muskuloskeletālām sāpēm. Vīriešu ir optimistiskāki, nekā sievietes un sievietes dod lielāku priekšroku laika pavadīšanai vienatnē un klusumā, nekā vīrieši. Pieaugot slimnieku ar hronisku muskuloskeletālu sāpju vecumam, pieaug psiholoģiskās noturības rādītāji, bet pieaugot vecumam samazinās pašpalīdzības stratēģiju rādītāji. Atslēgas vārdi: psiholoģiskā noturība, noturība, pašpalīdzība, pašpalīdzības stratēģijas, hroniskas sāpes, muskuloskeletālas sāpes.

The aim of the study was to investigate the relationship between psychological resilience and self-help strategies in patients with chronic musculoskeletal pain. Three research questions were raised, that allowed to investigate the relationship between resilience and self-help strategies, as well as relationship between both variables and age. Another research question was raised to find out whether scores of resilience and self-help strategies differ by gender. Method. 101 participants participated in the study - 73 women and 28 men, aged 18 to 76 (M = 44,68; SD = 14,04). Respondents, on the website google docs, in the period from 26.02.2023 - 11.03.2023, filled in a socio-demographic survey "Connor-Davidson's psychological resilience scale (Davidson Resilience Scale, CD-RISC-25, Connor, K. M., & Davidson, J. R., 2003) and "Self-Help Strategies Survey" (PPS) (Martinsone, A., Perepjolkina, V. and Ruža, A., 2021). Results. The results of the study showed that psychological resilience is statistically significantly associated with self-help strategies (rs = 0.41, p < 0,01), and age is also statistically significantly associated with psychological resilience (rs = 0.10, p < 0,01). Statistically significant differences were found in the scales "Optimism" and "Being alone and in silence" (p<0,01) between man and woman. Conclusions. It was concluded that, as scores of psychological resilience increase, scores of self-help strategies increase in people with chronic musculoskeletal pain. Males are more optimistic than females and female prefers spending time alone and in silence more than males. As the age of patients with chronic musculoskeletal pain increases, the indicators of psychological resilience increase, but indicators of self-help strategies decrease with increasing age. Key words: psychological resilience, resilience, self-help, self-help strategies, chronic pain, musculoskeletal pain.